Pirmie iespaidi Opcijas

[eyedam]

Šis pavediens ir domāts jūsu pirmo iespaidu un emociju izteikšanai par sesto Harija Potera grāmatu - visticamāk vienīgais tāds visā šajā sadaļā. Visiem pārējiem pavedieniem jābūt par konkrētu jautājumu.

Šajā pavedienā visiem rakstiem jābūt vismaz 150 vārdu gariem. Pamatā ir paredzēts, ka katrs izsaka savus iespaidus, var arī atsaukties uz iepriekšējo biedru iespaidiem, bet, lai apspriestu kaut kādas atsevišķas lietas vairāk, lietojiet attiecīgi atsevišķus pavedienus.

=======================

Šajā brīdī tā vien liekas, ka vienīgais lielais iespaids, kas man palicis pēc sestās grāmatas izlasīšanas ir... nāve. Es izlaidu visas žēlabas par iepriekšējās grāmatas ievērojamāko aiziešanu viņsaulē. Siriuss man vienmēr šķitis vairāk vai mazāk garāmejošs personāžs (katrā ziņā, ja nelasa daudz fanstāstu). Tomēr tagad ir aizgājis mans mīļākais tēls...

Šķiet, ka visa grāmata bija kā viens liels cieņas apliecinājums Dumidoram. Līdzīgi kā ūdensļaužu dziesma, līdzīgi kā kentauru goda šāviens ar bultām grāmatas pēdejā nodaļā. Viss pārējais paliek miglā fonā, pelēks, atstādams tikai Dumidora pēdējos vārdus, pēdējos gājienus cīņā ar Voldemortu, savu zinību nodošanu Harijam. Tā vien liekas, ka visa grāmata ved uz to īso mirkli, kurā, ģīmi dusmās sašķobījis, mīklainais taukmatis nosauc slepkavošanas lāstu.

Tāpat kā iepriekš ar Siriusu, arī šoreiz man liekas, ka pats nāves atgadījums ir tāds galīgi lieks, nevajadzīgs. Kaut kas, no kā nebūtu bijis grūti izvairīties. Kaut kas, kas notika tikai tāpēc, ka tas bija nepieciešams turpmākajam sižetam. "Nu, kāpēc?!" saucu es tāpat kā daudzi citi fani, izlasījuši grāmatu un kā sauca pēc Fēniksa ordeņa. Nedomāju, ka šis sauciens izmisīgi prasās pēc atbildes. Teju lielākā daļa fanu jau pareizi tika šo nāvi paredzējusi, liekot priekšā dažādus pamatojumus. Tā vai šā, ātrāk vai vēlāk, bet viņam bija jāaiziet. Tāpat tas ir skumji, un tāpat to negribas saprast. Nevis nevar, bet negribas.

Jaunā grāmata ir otrā starp Potera grāmatām, kuras beigās nenotiek Harija cīņa (saskarsme) ar Voldemortu. Tajā ziņā tā ir līdzīga Azkabanas gūsteknim. Tomēr atšķirībā no visām pārējām, kā man jau teica Nimue, šajā grāmatā nav tā asuma, kas pārējās. Darbība tik ātri nevirzās uz priekšu, nav sajūtas, ka Harijam ar draugiem draudētu briesmas (šeit acīmredzot jāpateicas paaugstinātajai drošībai skolā). Rona piezīmes par to, vai šodien ir nogalināts "kāds, kuru mēs pazīstam", izklausās pārāk ikdienišķas, lai uzbudinātu. Vispārējā satraukuma aprakstīšana lielākoties ir ieslēgta vien pirmajā nodaļā.

Darbība nevirzās ātri uz priekšu, jo grāmata ir vairāk aprakstoša. Turklāt to pastiprināti kavē arī ne viena vien atgriešanās pagātnē. Lai arī Roulinga saka, ka visu grāmatu sižets viņai jau aptuveni ir bijis zināms pirms laba laika, mani vairākas reizes piemeklēja sajūta, ka, lūk, tas fragments tur ir ielikts kā atbilde uz fanu uzdotajiem jautājumiem. Vairākas reizes pat grāmatas personāžu viens otram uzdotie jautājumi man izklausījās kā no fanu mutēm nākuši. Un tā visa grāmata lielākoties nepārtraukti dod atbildes uz nebeidzamiem jautājumiem.

Tāpēc es pieņemu, ka septītā grāmata, kuru Roulinga aprakstīja kā Harija Potera sērijas beigu daļas otro daļu (kamēr šo beigu pirmā daļa ir sestā grāmata), kā sestās turpinājums varētu būt darbīgāka. Sestajā lasītājs mācījās kopā ar Hariju – mācījās lielajam nobeigumam.

[helbaffy]

Grāmatu lasīju no datora! Angliski!
Vienā vārdā- KOLOSĀLI!!! Sākums likās ļoti daudzsološs.
Nu bet tur kur bija ar ministru, likās- kaut ātrāk beigtos...
Tā Narcise Malfoja pie Strupa- njā tur bija superīgi, vēl tā attieksme Strupam pret Tārpasti... smieklīgi bija!
Dumidora apciemojums pie Dērslijiem- njā tur bija skaisti... Tad tas jaunais profesors ha mikstūru nevis APTZ bija savdabīgs- sākumā likās kaut kas līdzīgs Ambrāžai, bet vēlāk atkal Sirdsāķim! Tad pie Vīzlijiem arī bija jauki!
Kaut arī es saku jauki, skaisti- ziniet ka tie ir tikai vārdi aiz kuriem slēpjas izteiksmes- kolosāli, satriecoši, dievīgi... utt.
Tātad vēl pie Vīzliju šurum burums vai kā tur bija- nē nu tie izgudrojumi bija kolosāli, lai gan tad, kad trio aizgāja izspiegot Drako mana uzmanība likās mazinājusies... nu tur tas bija diez ko garlaicīgi, bet jēga tad tā ka es tiešām ticu ka Drako ir navēdis, tikai tracina tas, ka citi netic! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/mad.gif)
Ak jā tur tajā apģērbu veikalā bija VIENREIZĒJI!! Ļoti gāja pie sirds Narcises izteicieni... HaHaHa
Tā nu jā ar to Malfoju tajā peronā- tur likās kat kas ļoti dīvains, nekad nebiju domājusi, ka Harijs būs tik vājš attiecībā pret Malfoju, laikam tur jau neko nevarēja padarīt, bet tas ka viņam to degunu salauza likās nežēlīgi apkaunojoši un arī tas, ka viņš iegāja Lielajā zālē tādā izskatā...
Un tās nodarbības ar Dumidoru likās ļoti, ļoti interesantas, tikai savā ziņā tas kaut kā aptumšoja iespaidu, ka Voldemorts ir pati nāve uz kājām...
Visā visumā tie Horkraksi likās visideālākais izskaidrojums Voldemorta nemirstībai! APLAUSI!!!! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/yahoo_a.gif)
Harijs kā kalaambokla komandas kapteinis lika viņam izskatīties tik satriecoši!
Bet beigas- tā alā bija superīgi graujoša! Tur katrs sīkums likās tik aizraujošs un tad vēl pils, tumšā zīme... bet tad, kad nogalināja Dumidoru es atzīšos es raudāju tikpat smagi cik tad kad nogalināja Siriusu! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/crying.gif)
Jā Dumidors parādījās jau pašā pirmajā grāmatā pat pirms Harija, bet nu viņa vairs nav... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/crying.gif)
Un viss kopumā- VIENREIZĒJI, KOLOSĀLI, DIEVĪGI, FANTASTISKI, NEATKĀRTOJAMI......
Tikai tagad izlasot šo grāmatu ir vēl lielākas skumjas nekā pirms tās lasīšanas, jo tas nozīmē ka nākamā būs pēdējā! Un tad kad es būšu nokomentējusi to grāmatu man nāksies likt šādu ikoniņu... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/ataa_a.gif)