Tumsas Kalpi 2: Ēnu Atmoda, [C], ATD pieteikšanās Opcijas

[novemberunge]

Tikai pāris minūtes pirms norunātā laika virs Tumsas pilsētas savilkās melni, smagi mākoņi, kas likās smacējam zemi ar savu drūmumu un draudiem. Apkārt laidelējās ziņeši- mazie impi, kas nesa vēstis par gaidāmo miniturnīru galminiekiem, kā arī Oriadnes ievērojamākajiem veikalniekiem un visiem bagātajiem. Melnās marmora piecpakāpienu trepes, kas veda uz Torņa ieeju bija dāsni izgreznotas ar sudrabotām vītenēm un melniem karogiem, kas plīvoja arī šajā bezvējā. Viss bruķētais laukums to priekšā bija sakopts un satīrīts, pie burbuļojošās lavas upes uzcelta nojume, pārsegta ar miglainiem, smalkiem audumiem.
Tur sēdēja karaļpāris- Sivers un Artemīda- pašapmierināti smīnēdami un pārspriezdami gaidāmo pasākumu.
Es ceru, ka tas viss daudz laika neaizņems- šodien biju domājis iemācīt Remīdai noturēt rokās zobenu. kā vienmēr Sivers bija ar kaut ko neapmierināts-, lai arī bija pagājis teju gadsimts, viņš nebija mainījies ne par matu- ja nu vienīgi kļuvis gudrāk un savaldīgāks. Un nu jau vairs ne bruņās kā bruņinieks, bet gan melnā samta apmetnī kā karalis.

Tikmēr laukumā pulcējās saaicinātie, mezdami ziņkārīgus skatienus gan uz marmora trepēm, kur bija paredzēts sarasties cenzoņiem, gan uz savu valdnieku aizrautīgajām personīgajām sarunām.

[Idril]

Jūs ne velna nezināt.
Viņa atšņāca kā īsta klaburčūska. Viens vēziens un "zvaigzne" tika tēmēta pret pieejamāko vietu - prinča kājām, tad izvairoties no "zvaigznes" kas atvēzienā varēja viņai trāpīt viņa strauji apgriezās ap savu asi un gaisā pārmainīja rokas, tā, ka nu "zvaigzne" atradās kreisajā rokā un labā roka aizslīdēja zem apmetņa un izvilka aiz jostas aizbāzto trejžuburu dunci. Tad viņa vēl pagriezienā nostājās pirmītējā starta pozīcijā, ar labo kāju veicot izklupienu uz priekšu, kreisā roka atvirzīta atpakaļ ar "zvaigzni" tajā un labā ar dunci pavērsta pret princi.
Viņas elpa bija strauja, tomēr vēl ne smaga, viņa grasījās izdarīt visu, lai pieveiktu šo uzpūtīgo nejēgu, kas nav pelnījis būt kroņprincis tagad un arī vēlāk un vislabāk būtu, ja izrādītos, ka viņa to var fiziski arī pieveikt, jo kā nekā, Evelīna bija veltījusi ilgu laiku treniņiem un gatavojusies, pacietīgi gaidot iespēju iznīcināt karalisko ģimeni un viņu labākos galminiekus. Turnīrs nāca kā novēlojusies dāvana.