![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Velvet goldmine ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 26.08.04 Stāstnieks 2009 ![]() |
Tikai pāris minūtes pirms norunātā laika virs Tumsas pilsētas savilkās melni, smagi mākoņi, kas likās smacējam zemi ar savu drūmumu un draudiem. Apkārt laidelējās ziņeši- mazie impi, kas nesa vēstis par gaidāmo miniturnīru galminiekiem, kā arī Oriadnes ievērojamākajiem veikalniekiem un visiem bagātajiem. Melnās marmora piecpakāpienu trepes, kas veda uz Torņa ieeju bija dāsni izgreznotas ar sudrabotām vītenēm un melniem karogiem, kas plīvoja arī šajā bezvējā. Viss bruķētais laukums to priekšā bija sakopts un satīrīts, pie burbuļojošās lavas upes uzcelta nojume, pārsegta ar miglainiem, smalkiem audumiem.
Tur sēdēja karaļpāris- Sivers un Artemīda- pašapmierināti smīnēdami un pārspriezdami gaidāmo pasākumu. Es ceru, ka tas viss daudz laika neaizņems- šodien biju domājis iemācīt Remīdai noturēt rokās zobenu. kā vienmēr Sivers bija ar kaut ko neapmierināts-, lai arī bija pagājis teju gadsimts, viņš nebija mainījies ne par matu- ja nu vienīgi kļuvis gudrāk un savaldīgāks. Un nu jau vairs ne bruņās kā bruņinieks, bet gan melnā samta apmetnī kā karalis. Tikmēr laukumā pulcējās saaicinātie, mezdami ziņkārīgus skatienus gan uz marmora trepēm, kur bija paredzēts sarasties cenzoņiem, gan uz savu valdnieku aizrautīgajām personīgajām sarunām. |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Velvet goldmine ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 26.08.04 Stāstnieks 2009 ![]() |
Silvana sejā iezagās izaicinošs smīns un ar vieglu spārnu vēzienu, diezgan negaidīti viņš palidoja metru atpakaļ, tādejādi pretinieces sitiens trāpīja viņam nevis pa roku, bet pa zobenu, kas nobūkšķēja turpat uz zimīdītās zemes.
Jūs esat spēcīga karotāja. viņš atzinīgi noteica un pamāja ar galvu savā ierasti izsmalcinātajā veidā. Tomēr vai tikpat laba stratēģe? vēl divi spārnu vēzieni un, pacēlis zobenu, princis atradās pāris centimetrus no skaistules. Šādi viņa varēja ļoti viegli viņam savainot abas kājas, bet tādai pozīcijai bija savi labumi- proti, 'zvaigzne' krītot lejup varēja savainot pati savu saimnieci, ja vien netiktu veikti nezin kādi apgriezieni, bet ite savukārt dotu laiku Silvanam uzbrukt. Elementāri. princis nomurmināja zem deguna un, bravurīgi atmetis no pleca bizi, kurai vieta bija uz viņa muguras, pacēla gaisā brīvo, kreiso roku. Tūlīt pat abus ieņēma virpulis- vējš plosīja viņu matus un drānas, tādejādi traucējot kustībām, jo acīm nemitīgi bija kaut kas priekšā. Vēlreiz savicinājis spārnus Silvans izaicinoši pasmīnēja. Ko tu tagad darīsi, daiļava? |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 02.06.2025 17:24 |