Tumsas Kalpi 2: Ēnu Atmoda, [C], ATD pieteikšanās Opcijas

[novemberunge]

Tikai pāris minūtes pirms norunātā laika virs Tumsas pilsētas savilkās melni, smagi mākoņi, kas likās smacējam zemi ar savu drūmumu un draudiem. Apkārt laidelējās ziņeši- mazie impi, kas nesa vēstis par gaidāmo miniturnīru galminiekiem, kā arī Oriadnes ievērojamākajiem veikalniekiem un visiem bagātajiem. Melnās marmora piecpakāpienu trepes, kas veda uz Torņa ieeju bija dāsni izgreznotas ar sudrabotām vītenēm un melniem karogiem, kas plīvoja arī šajā bezvējā. Viss bruķētais laukums to priekšā bija sakopts un satīrīts, pie burbuļojošās lavas upes uzcelta nojume, pārsegta ar miglainiem, smalkiem audumiem.
Tur sēdēja karaļpāris- Sivers un Artemīda- pašapmierināti smīnēdami un pārspriezdami gaidāmo pasākumu.
Es ceru, ka tas viss daudz laika neaizņems- šodien biju domājis iemācīt Remīdai noturēt rokās zobenu. kā vienmēr Sivers bija ar kaut ko neapmierināts-, lai arī bija pagājis teju gadsimts, viņš nebija mainījies ne par matu- ja nu vienīgi kļuvis gudrāk un savaldīgāks. Un nu jau vairs ne bruņās kā bruņinieks, bet gan melnā samta apmetnī kā karalis.

Tikmēr laukumā pulcējās saaicinātie, mezdami ziņkārīgus skatienus gan uz marmora trepēm, kur bija paredzēts sarasties cenzoņiem, gan uz savu valdnieku aizrautīgajām personīgajām sarunām.

[Idril]

Manai galvai ir ērti tur kur tā atrodas.
Skanēja balss no kapuces apakšas, viņa patlaban vēl atturējās izmantot sekubas valdzinājumu, ja princis bija muļķis, tas nenozīmēja, ka valdnieki arī.
Jūsu vārdi man liekas tikpat iestudēti cik jūsu uzbrukumi.
Viņa atcirta pasitoties sāņus, lai viņa zobens viņu neskartu, viņa atvēzējās un tēmēja ar "zvaigzni" pa prinča zobena roku un plecu, vislabāk atņemt viņam spēju kustēties gana brīvi, tā, lai kustības sagādā sāpes, lai viņš pamokās. Pēc cirtiena inercē pazvārojoties uz atpakaļu kapuce nošļuka no viņas galvas un skatam atklājās apburoša sievietes seja. Viņas acis bija meža zaļas, lūpas jutekliskas un kārdinošas un smalks deguns, kas iederējās smalkajā sejā, un kā pēdējais lieliskais akcents bija tumšās, nepakļāvīgās matu cirtas, kas ieskāva seju.
Sasodīts.