Tumsas Kalpi 2: Ēnu Atmoda, [C], ATD pieteikšanās Opcijas

[novemberunge]

Tikai pāris minūtes pirms norunātā laika virs Tumsas pilsētas savilkās melni, smagi mākoņi, kas likās smacējam zemi ar savu drūmumu un draudiem. Apkārt laidelējās ziņeši- mazie impi, kas nesa vēstis par gaidāmo miniturnīru galminiekiem, kā arī Oriadnes ievērojamākajiem veikalniekiem un visiem bagātajiem. Melnās marmora piecpakāpienu trepes, kas veda uz Torņa ieeju bija dāsni izgreznotas ar sudrabotām vītenēm un melniem karogiem, kas plīvoja arī šajā bezvējā. Viss bruķētais laukums to priekšā bija sakopts un satīrīts, pie burbuļojošās lavas upes uzcelta nojume, pārsegta ar miglainiem, smalkiem audumiem.
Tur sēdēja karaļpāris- Sivers un Artemīda- pašapmierināti smīnēdami un pārspriezdami gaidāmo pasākumu.
Es ceru, ka tas viss daudz laika neaizņems- šodien biju domājis iemācīt Remīdai noturēt rokās zobenu. kā vienmēr Sivers bija ar kaut ko neapmierināts-, lai arī bija pagājis teju gadsimts, viņš nebija mainījies ne par matu- ja nu vienīgi kļuvis gudrāk un savaldīgāks. Un nu jau vairs ne bruņās kā bruņinieks, bet gan melnā samta apmetnī kā karalis.

Tikmēr laukumā pulcējās saaicinātie, mezdami ziņkārīgus skatienus gan uz marmora trepēm, kur bija paredzēts sarasties cenzoņiem, gan uz savu valdnieku aizrautīgajām personīgajām sarunām.

[novemberunge]

Vispār es biju domājis, ka tā ir pārāk skaista, bet iespējams ir arī jūsu variants. Silvans visai džentlmeniski noteica un pielieca galvu, kā jau smalkajās aprindās tika mācīts.
Pretinieces ierocis izskatījās draudīgs un daudz par viņu stāstīja, tāpat nācās saprast dažas vājības un priekšrocības, ko rīta zvaigzne dod. Piemēram, ar to var dragāt bruņas, bet lai atvēzētos ir vajadzīgs laiks, ko savukārt ietaupa vicinot parocīgu, bet ne tik efektīvo zobenu.
Princis savu, trīspadsmito, numuru bija piestiprinājis uz muguras, visai neaizsniedzamā vietā- starp spārniem. Varbūt daudz šokēja apnāktais, tomēr tikai pašam dēmonam bija zināms, ka melno smata audumu pielikt palīdzējis kāds cits, proti, vējš...