Tumsas Kalpi 2: Ēnu Atmoda, [C], ATD pieteikšanās Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Pārslēgt uz: Lineārais+

[novemberunge]

Tikai pāris minūtes pirms norunātā laika virs Tumsas pilsētas savilkās melni, smagi mākoņi, kas likās smacējam zemi ar savu drūmumu un draudiem. Apkārt laidelējās ziņeši- mazie impi, kas nesa vēstis par gaidāmo miniturnīru galminiekiem, kā arī Oriadnes ievērojamākajiem veikalniekiem un visiem bagātajiem. Melnās marmora piecpakāpienu trepes, kas veda uz Torņa ieeju bija dāsni izgreznotas ar sudrabotām vītenēm un melniem karogiem, kas plīvoja arī šajā bezvējā. Viss bruķētais laukums to priekšā bija sakopts un satīrīts, pie burbuļojošās lavas upes uzcelta nojume, pārsegta ar miglainiem, smalkiem audumiem.
Tur sēdēja karaļpāris- Sivers un Artemīda- pašapmierināti smīnēdami un pārspriezdami gaidāmo pasākumu.
Es ceru, ka tas viss daudz laika neaizņems- šodien biju domājis iemācīt Remīdai noturēt rokās zobenu. kā vienmēr Sivers bija ar kaut ko neapmierināts-, lai arī bija pagājis teju gadsimts, viņš nebija mainījies ne par matu- ja nu vienīgi kļuvis gudrāk un savaldīgāks. Un nu jau vairs ne bruņās kā bruņinieks, bet gan melnā samta apmetnī kā karalis.

Tikmēr laukumā pulcējās saaicinātie, mezdami ziņkārīgus skatienus gan uz marmora trepēm, kur bija paredzēts sarasties cenzoņiem, gan uz savu valdnieku aizrautīgajām personīgajām sarunām.

[Idril]

Evelīna piestiprināja numurzīmi sev zem apmetņa uz drānām pie sāniem, tā, ka daļēji bija uz vēdera, nosedza labos sānus un daļēji muguru, tas apgrūtināja numurzīmes redzamību un bija aplam izdevīgi.
-Vai man būs tas gods?-
Viņa vaicāja drošiem soļiem pieejot pie prinča. Viņas stāvs joprojām tinās tumšajā apmetnī, un viņa grasījās to nevilkt nost, ja tas pats nenokritīs. Viņa zināja, ka šobrīd nespēs nogalināt princi, bez tam tas būtu stratēģiski neizdevīgi un bīstami, tomēr samēroties spēkiem.. Kāpēc gan ne? Ņemot vērā, ka ienaidnieki ir jātur tuvāk kā draugi.