Tumsas Kalpi 2: Ēnu Atmoda, [C], ATD pieteikšanās Opcijas

[novemberunge]

Tikai pāris minūtes pirms norunātā laika virs Tumsas pilsētas savilkās melni, smagi mākoņi, kas likās smacējam zemi ar savu drūmumu un draudiem. Apkārt laidelējās ziņeši- mazie impi, kas nesa vēstis par gaidāmo miniturnīru galminiekiem, kā arī Oriadnes ievērojamākajiem veikalniekiem un visiem bagātajiem. Melnās marmora piecpakāpienu trepes, kas veda uz Torņa ieeju bija dāsni izgreznotas ar sudrabotām vītenēm un melniem karogiem, kas plīvoja arī šajā bezvējā. Viss bruķētais laukums to priekšā bija sakopts un satīrīts, pie burbuļojošās lavas upes uzcelta nojume, pārsegta ar miglainiem, smalkiem audumiem.
Tur sēdēja karaļpāris- Sivers un Artemīda- pašapmierināti smīnēdami un pārspriezdami gaidāmo pasākumu.
Es ceru, ka tas viss daudz laika neaizņems- šodien biju domājis iemācīt Remīdai noturēt rokās zobenu. kā vienmēr Sivers bija ar kaut ko neapmierināts-, lai arī bija pagājis teju gadsimts, viņš nebija mainījies ne par matu- ja nu vienīgi kļuvis gudrāk un savaldīgāks. Un nu jau vairs ne bruņās kā bruņinieks, bet gan melnā samta apmetnī kā karalis.

Tikmēr laukumā pulcējās saaicinātie, mezdami ziņkārīgus skatienus gan uz marmora trepēm, kur bija paredzēts sarasties cenzoņiem, gan uz savu valdnieku aizrautīgajām personīgajām sarunām.

[novemberunge]

Ieskanējās bazūnes un pie savejādā 'aploka' parādījās melnā tērpies stāvs- tas bija pamatīgi savīšķījies lupatās, tā, ka no to apakšas spīdēja tikai divas lielas, dzeltenas acis un divi uzliekti ragi. Tie, kas jelkad bija spēruši kāju ārpus pilsētas zināja, ka šis ir vien no bīstamajiem tās sargiem, kas ikdienas karo ar sīkām gaismas vienībām pilnīgā vienatnē. Tautā viņus sauca par ercvelniem, bet to īstais nosaukums joprojām bija miglā tīts.
Sharai! Jūsu pirmais uzdevums- arēnas cīņa. Jebkād ieroči, jebkādas manieres un burvju spēks. Jo vairāk asiņu, jo lielāks prieks pūlim, tomēr līdz nāvei nevienu nenovest! Jūsu sniegums tiks vērtēts. Šī nav spēle par uzvaru, bet par punktiem. Jo vairāk punktu katrā uzdevumā, ko lielākas jūsu izredzes tik izredzētiem. Šoreiz- anarhija. Nekādu noteikumu. melnais runāja skaļi un pārliecinoši, viņa rupjā balss noskanēja pa visu laukumu, atbalsojoties tajā trīs vai četras reizes.
Lūdzu, aicinu arēnā visus dalībniekus! Sākt uz taures signāla un izraudzīties sev pretinieku. Tikai tad, ar viņa apstiprinājumu, sākt cīņu.
Vārti iežogojuma malā atvērās un pirmais pa tiem, spārnus lēni vēcinādams, ielaidās Sivers. Princis aplaida ap žogu vienu goda apli un apstājās tieši centrā, pāris decimetrus no zemes, reizē izvilkdams no maksts savu garo, slaido zobenu.