Tumsas Kalpi 2: Ēnu Atmoda, [C], ATD pieteikšanās Opcijas

[novemberunge]

Tikai pāris minūtes pirms norunātā laika virs Tumsas pilsētas savilkās melni, smagi mākoņi, kas likās smacējam zemi ar savu drūmumu un draudiem. Apkārt laidelējās ziņeši- mazie impi, kas nesa vēstis par gaidāmo miniturnīru galminiekiem, kā arī Oriadnes ievērojamākajiem veikalniekiem un visiem bagātajiem. Melnās marmora piecpakāpienu trepes, kas veda uz Torņa ieeju bija dāsni izgreznotas ar sudrabotām vītenēm un melniem karogiem, kas plīvoja arī šajā bezvējā. Viss bruķētais laukums to priekšā bija sakopts un satīrīts, pie burbuļojošās lavas upes uzcelta nojume, pārsegta ar miglainiem, smalkiem audumiem.
Tur sēdēja karaļpāris- Sivers un Artemīda- pašapmierināti smīnēdami un pārspriezdami gaidāmo pasākumu.
Es ceru, ka tas viss daudz laika neaizņems- šodien biju domājis iemācīt Remīdai noturēt rokās zobenu. kā vienmēr Sivers bija ar kaut ko neapmierināts-, lai arī bija pagājis teju gadsimts, viņš nebija mainījies ne par matu- ja nu vienīgi kļuvis gudrāk un savaldīgāks. Un nu jau vairs ne bruņās kā bruņinieks, bet gan melnā samta apmetnī kā karalis.

Tikmēr laukumā pulcējās saaicinātie, mezdami ziņkārīgus skatienus gan uz marmora trepēm, kur bija paredzēts sarasties cenzoņiem, gan uz savu valdnieku aizrautīgajām personīgajām sarunām.

[novemberunge]

Silvana asie, tomēr reizē tik harmoniskie sejas vaibsti viegli sašķobījās, kad viņš ieraudzīja arēnu- netīra un prastā, tā viņam atgādināja kaut kādu cūku bedri, nevis turnīram pienācīgu vietu. Tomēr, lai cik dīvaini, izlutinātais princis samierinājās un, atspiedies pret iežogojuma malu, domīgi nopētīja pūli.
Augstprātīgs un lepns, pieradis dabūt ko vēlās un tomēr ar smadzenēm paurī- acu piemiegšana lēdijām nebija tikai bravurīgs donžuāna gājiens, bet arī vistīrākā stratēģija.
Uzvara turnīrā būs grūta un prasīs man vienkārši burvīgu robu tā jau samaitātajā reputācijā- es jau varu pateikt, ka puse no šiem šmurguļiem domā, ka visvarenais Silvans nemaz tik varens nav un droši vien krāpjas. Bet viņi kļūdās, proti, šeit ir ielikta tikai gudrība un tēva padomi. skatiens uzliesmoja, kad tas apstājās pie kādas apmetnī tērptas būtnes, tomēr dzirkstele bija tikai mirklis, un tumšās acis jau aizslīdēja tālāk.
Tikai kāpēc viņam jaunībā tasizdevās ar cieņu un godu?