Tumsas Kalpi 2: Ēnu Atmoda, [C], ATD pieteikšanās Opcijas

[novemberunge]

Tikai pāris minūtes pirms norunātā laika virs Tumsas pilsētas savilkās melni, smagi mākoņi, kas likās smacējam zemi ar savu drūmumu un draudiem. Apkārt laidelējās ziņeši- mazie impi, kas nesa vēstis par gaidāmo miniturnīru galminiekiem, kā arī Oriadnes ievērojamākajiem veikalniekiem un visiem bagātajiem. Melnās marmora piecpakāpienu trepes, kas veda uz Torņa ieeju bija dāsni izgreznotas ar sudrabotām vītenēm un melniem karogiem, kas plīvoja arī šajā bezvējā. Viss bruķētais laukums to priekšā bija sakopts un satīrīts, pie burbuļojošās lavas upes uzcelta nojume, pārsegta ar miglainiem, smalkiem audumiem.
Tur sēdēja karaļpāris- Sivers un Artemīda- pašapmierināti smīnēdami un pārspriezdami gaidāmo pasākumu.
Es ceru, ka tas viss daudz laika neaizņems- šodien biju domājis iemācīt Remīdai noturēt rokās zobenu. kā vienmēr Sivers bija ar kaut ko neapmierināts-, lai arī bija pagājis teju gadsimts, viņš nebija mainījies ne par matu- ja nu vienīgi kļuvis gudrāk un savaldīgāks. Un nu jau vairs ne bruņās kā bruņinieks, bet gan melnā samta apmetnī kā karalis.

Tikmēr laukumā pulcējās saaicinātie, mezdami ziņkārīgus skatienus gan uz marmora trepēm, kur bija paredzēts sarasties cenzoņiem, gan uz savu valdnieku aizrautīgajām personīgajām sarunām.

[mr Bl@ck]

Elkars vēlreiz sakārtoja apmetni lai tas aizsegtu viņa melnos spārnu un štraujā solī devās pie impa uzklausīt turnīra noteikumus.
Viņam nemaz nepatika doma jāt ar zirgu. Laigan parunāt ar viņiem ir interesanti Elkars pie sevīm nosmējās.
Pēc mirkļa viņš stāvēja pie paugstinājuma un uzlūkoja impu ar tādu nicinājumu un naidu ka būtu spējis sadedzināt viņu tikai ar skatienu, viņam riebās šie pielaizīgie un uzpūtīgie radījumi.
Impam blakus nolēca kāda dēmone. Elkars saviebās zem apmetņa kapuces, ko bija nesen uzvilcis galvā. Plātīzeri viņš sarkastiski nodomāja.

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 21.01.2006 16:52