![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Angel of Music ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 15.01.04 Kur: Azeroth Spēļu meistars 2012 ![]() |
Lūdzu te ievietot savus personāžu aprakstus.
(IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Angel of Music ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 15.01.04 Kur: Azeroth Spēļu meistars 2012 ![]() |
Templī atrastie tīstokļi.
N#1 Smaile sniedzās debesīs. Vēlies, vēlies... Čuksti, ilgas, vēlmes. Vēlies, vēlies... Es izlemšu, ja sirds to teiks Vēlies, vēlies... Man dots tavu sapni piepildīt Vēlies, vēlies... Ja vien no dvēsles nāks Vēlies, vēlies... Kā strauja bulta Vēlies, vēlies... Uzskries debesīs Vēlies, vēlies... Augstāk vēl par smaili vēl Vēlies, vēlies... Tad savu ilgu manīsi Vēlies, vēlies... Tik īstu, tik tuvu Vēlies, vēlies... lai saprastu, ka tā piepildītais Vēlies, vēlies... Ir nieks, pret ilgām Vēlies, vēlies... Kuras patiesi ceļ Tevi debesīs Vēlies, vēlies... Un dara dievišķu......... N#2 Baltais pūķis bija vēl pavisam jauns. Tikko pametis ligzdu, lai apskatītu plašo pasauli.. Viņš pārlidoja okeānus un jūras līdz paguris nosēdās kalna smailē. Viņš atrada alu, kur pārlaist nakti, kā nu tas gadījās ala bija pilna ar pasakainiem dārgumiem. Pūķēna acīs atmirdzēja dārgakmeņu atspīdums. Viņš pēkšņi sajuta, ka vēlas, lai visi šie dārgumi piederētu viņam vienam. Viņš uz tiem gulēja dienu un nakti nevienu nelaizdams tiem tuvumā. Pavisam parastā rītā pūķēns pēkšņi atklāja, ka vairs nespējiziet no alas, tā bija slēgta. Viņš bija ieslēgts pie savām dārglietām. Lai arī kā viņš censtos, ne uguns no mutes, ne pūķa spēks tam neļāva salauzt maģisko sienu, kas aizsedza izeju. Naktī pie pūķa atnāca meitene. - Tu esi sodīts par savu alkatību... - viņa noteica. - Tad, kad Tu man spēsi pateikt, kas ir visdārgākais uz pasaules, Tu tiksi brīvībā! Ātrāk nekādi.. - Pūķis sadusmojās uz meiteni un uzpūta tai dūmu mutuļus. Bet nekā! Viņas tur vairs nebija. Viņš piesteidzās pie izejas un sāka minēt - Vara, dārglietas, akmeņi? - nekas neatvēra maģisko sienu un pūķis noskumis atgriezās pie savām bagātībām. Gāja gadi un viņš tā arī nespēja atklāt, kas tieši ir visdārgākais uz pasaules. Viņš sauca pēc meitenes, bet viņa nenāca. Neviens viņu neglāba, nevienam nerūpēja viņa bagātības. Līdz kādā dienā viņš pamodās un saprata, ka savā mūžā visdārgāko noteikti nav pieredzējis, tādēļ nespēj to uzminēt. Vīņš saprata, ka ir ieslēgts uz mūžīgiem laikiem un ļoti noskuma. Zeltam vairs nebija spīduma. Dārgakmeņiem mirdzuma. Viņš gulēja uz savas kaudzes ik pa brīdim apēdot kādu akmeni un skuma pēc dzīves... Dzīves tur ārā, kuru bija nopārdevis par kaudzi mirdzošu akmeņu un zelta stieņu..... Nu jau vairākus gadu simtus apkārt viņš skumst un skumt.. Tā dieviete tam likusi būt. Līdz nāks kāds, kurš pateikt, kas ir visdārgākā lieta pasaulē. Līdz pūķis sapratīs, kas ir tas, kas nav nekāda zelta vērts..... Šo rakstu rediģēja Sindra: 20.01.2006 13:12 |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 14.05.2025 19:50 |