Tumsas Kalpi 2: Ēnu Atmoda, [C], ATD pieteikšanās Opcijas

[novemberunge]

Tikai pāris minūtes pirms norunātā laika virs Tumsas pilsētas savilkās melni, smagi mākoņi, kas likās smacējam zemi ar savu drūmumu un draudiem. Apkārt laidelējās ziņeši- mazie impi, kas nesa vēstis par gaidāmo miniturnīru galminiekiem, kā arī Oriadnes ievērojamākajiem veikalniekiem un visiem bagātajiem. Melnās marmora piecpakāpienu trepes, kas veda uz Torņa ieeju bija dāsni izgreznotas ar sudrabotām vītenēm un melniem karogiem, kas plīvoja arī šajā bezvējā. Viss bruķētais laukums to priekšā bija sakopts un satīrīts, pie burbuļojošās lavas upes uzcelta nojume, pārsegta ar miglainiem, smalkiem audumiem.
Tur sēdēja karaļpāris- Sivers un Artemīda- pašapmierināti smīnēdami un pārspriezdami gaidāmo pasākumu.
Es ceru, ka tas viss daudz laika neaizņems- šodien biju domājis iemācīt Remīdai noturēt rokās zobenu. kā vienmēr Sivers bija ar kaut ko neapmierināts-, lai arī bija pagājis teju gadsimts, viņš nebija mainījies ne par matu- ja nu vienīgi kļuvis gudrāk un savaldīgāks. Un nu jau vairs ne bruņās kā bruņinieks, bet gan melnā samta apmetnī kā karalis.

Tikmēr laukumā pulcējās saaicinātie, mezdami ziņkārīgus skatienus gan uz marmora trepēm, kur bija paredzēts sarasties cenzoņiem, gan uz savu valdnieku aizrautīgajām personīgajām sarunām.

[Demiurgs]

Gorthorogs kroņprinča parādīšanās brīdī joproijām vēroja pūli. Kroņprinča strauji atvērtie vārti izbiedēja dažas žurkas un tās izspruka no savām alām. Gorts notvēra divas no tām kuras ieskrēja viņa paslēptuvē. Izsūcis no tām dzīvību, viņš apmierināja savu ēstgribu, kura nupatkā sāka parādīties pēc tik ilgas novērošanas. Joprojām rokās turot žurkas viņš paraudzījās princī, Gorts saskatīja līdzību ar valdnieku un tomēr Gorthorogs neizjuta pret princi tādu cieņu kā pret valdnieku. Pēc Gorta domām topošjam valdniekam vēl vajadzēja pierādīt sevi padoto acīs, lai izpelnītos cieņu.
Gorthorogs nometis žurkas izgāja no savas slēptuves un nemanāmi iejuka pulī. Viņš caur pūli slīdēja nemanāmi kā ēna.