Tumsas Kalpi 2: Ēnu Atmoda, [C], ATD pieteikšanās Opcijas

[novemberunge]

Tikai pāris minūtes pirms norunātā laika virs Tumsas pilsētas savilkās melni, smagi mākoņi, kas likās smacējam zemi ar savu drūmumu un draudiem. Apkārt laidelējās ziņeši- mazie impi, kas nesa vēstis par gaidāmo miniturnīru galminiekiem, kā arī Oriadnes ievērojamākajiem veikalniekiem un visiem bagātajiem. Melnās marmora piecpakāpienu trepes, kas veda uz Torņa ieeju bija dāsni izgreznotas ar sudrabotām vītenēm un melniem karogiem, kas plīvoja arī šajā bezvējā. Viss bruķētais laukums to priekšā bija sakopts un satīrīts, pie burbuļojošās lavas upes uzcelta nojume, pārsegta ar miglainiem, smalkiem audumiem.
Tur sēdēja karaļpāris- Sivers un Artemīda- pašapmierināti smīnēdami un pārspriezdami gaidāmo pasākumu.
Es ceru, ka tas viss daudz laika neaizņems- šodien biju domājis iemācīt Remīdai noturēt rokās zobenu. kā vienmēr Sivers bija ar kaut ko neapmierināts-, lai arī bija pagājis teju gadsimts, viņš nebija mainījies ne par matu- ja nu vienīgi kļuvis gudrāk un savaldīgāks. Un nu jau vairs ne bruņās kā bruņinieks, bet gan melnā samta apmetnī kā karalis.

Tikmēr laukumā pulcējās saaicinātie, mezdami ziņkārīgus skatienus gan uz marmora trepēm, kur bija paredzēts sarasties cenzoņiem, gan uz savu valdnieku aizrautīgajām personīgajām sarunām.

[mr Bl@ck]

Elkars redzēja novirmojam puteklīšu un instiktīvi parāvās malā un ievietoja bultu jau iepriekš uzvilktajā arbaletā.
Tai pašā mirklī viņš juta sirdī iezogamies viglas skumjas. Viņš saprata ka javiņš atrastos vēl mazliet tuvāk tās nogāztu viņu pie zemes liegdamas kustēties.
Izbeidz Elkars šķieyt no nekurienes uzrunāja garu. Viņa balsi cauraudaskumjas taču tā bija stingra klusa un nenosakāma. Nebija skaidrs vai viņš to bija izteicis kā lūgumu vai pavēli vienkārši pateicis.
Izbeidz vai arī saņemsi bultu mugurā pat gariem tā nodara skādi. viņš turpināja nemainot balss toni tagad abas acis piekalis garam kas lidinājās mazliet virs zemes.