![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Kārto teleportēšanās eksāmenu ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 30.06.04 Labākais GP atdzejotājs 2007 ![]() |
Nu vispār jau - arī pašnāvība kristiešiem ir slepkavība. Ja tev jāizvēlas - nogalināt citu, vai - lai nogalina tevi, tad abos gadījumos nokļūsi ellē.
Nē, es nesaprotu. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/meele_a.gif) Šo rakstu rediģēja B.D.: 26.06.2005 18:52 |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Izrāda pirmās maģijas pazīmes ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 20.12.05 Kur: Laikam Rīga, bet patiesiibaa- kibertelpa ![]() |
Reizem ari es domaju par to, kaa tas ir, dariit sev galu. Kad cilveeks pats pieliek savam muuzhan nepienaaciigu galu.
Vai taa ir, kaados gadiijumos (un vai vispaar) pashnaviiba pieljaujama - katra kultuura tam ir svas skaidrojums. Lielaa meeraa pashnaviibas traktejums kaa sabiedribai pienjemama vai nepienjemama darbiiba (lasi: labi vai slikti, kaut gan termini sheit visai nepreciizi) ir atkarigs no Goda jeedziena skaidrojuma. Taa piemeram, Romas pilsonju viduu bija pienjemts veikt pashaavibu lai saglabatu valsts noslepumu vai glabtu savu gjimeni, sevi pashu no apkaunojuma. Neerona laikos gan shii parazha tika izkropjota un pashnaaviba tika uzspiesta kaa naves sods. Arii austrumos, Japaanaa, pie samurajiem pasnaviba bija veids kaa ar cienju aiziet no dziives, jo valdija uzskats ka naave (jaatceras, ka uzskatu par naavi ietekmee religijas) ir pienjemamaaka nekaa pazemojums. Samurajs pashnaavibu izdarija sekojoshos gadijumos (nepilnigs saraksts): pie feodalja naaves, pie publiska apkaunojuma, gadijumaa ja citadi nevareja pieraadit savu taisniibu. Rietumu sabiedriibaa, domaaju, nekas iipashi nav citaadaak. Vikings kas metas kaujaa pret redzamu paarspeeku, domaadams par ciinjas godu, kareivis, kas paliek lai piesegtu sava vada atkaapshanos un ar to nolemj sevi naavei, partizans, kas saguustiits, noshaujas, students, kas lec no Oksfordas torniisha eksamenu sesijas stresu neiztureejis, skolnieks, kas nejausi pakaras, jo bija tikai gribejis pabaidiit maasas - vinji visi savas izveles izdara, balstoties uz goda jeedzinu vai taa atvasinajumiem. Protams, tam jaapievieno ari savas visvaras apzinja vai taas inversija - pilniga nieciibas sajuuta, somatiska saslimshana, apseestiiba - vientuliiba un zinaamaa meeraa jau apspriestais stiliiguma jeedziens. Cilveeks izdara izveeli nedziivot. Sabiedribaa ir par vienu cilveku mazaak. Taalakais traktejums tad atkarigs no taa vai 'gods' paardziivo cilveeku. Judeo-kristigaa kultuura un taas atvasinaajumi pashnavibu taas tiiraa formaa sumaari uzskata par 5. baushlja (tev nebuus slepkavot) paarkaapumu. Slepkava un upuris shai gadijumaa ir taa pati cilveciskaa buutne (cilveks pats). Pie tam kristietiibaa ari domas par pashaaviibu skaitaas kaa tadas megjinajums. Tomer arii kristietiibas skatijums shai jautajumaa nav viendabiigs. Konservatiivie kristiesi un fundamentalisti, protams, uzskata ka pashnaviba ir nepiedodams greks. Tai pashaa laikaa ir pietiekami daudz kristietiibas novirzienu, kas taa neuzskata. Biibele nekur skaidri nenoraada, ka pashnaviiba ir nepiedodams greeks, taas visas ir tikai interpretacijas. Labak, jau, protams, risinat sava lepnuma jautajumus kaada patiikamaakaa veidaa - vai vismaz veikt doto darbibu, iespejami civilizeti. Tas lidzcilveku deelj, kuriem pec pashnavnieka buus viss janovaac. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 16.06.2024 20:42 |