Atsauksmes par kabineta spēli "Trīskāršais Kronis" Opcijas

[Romija]

Atļaušos šeit pateikt tādu ātru PALDIES GM par spēli. Garākas atskaites varbūt citu dienu!

[Dinaer]

diezko saķerties ar cilvēkiem, kas atradās melnajā sarakstā, neizdevās, un arī Diskonsas līgaivainim tikt klāt nepaspēju.
Ar Alfirī kontakta vienkārši nebija, bet Getija, nu būt naidā ar getiju es vienkāši vairījos, beztam - viņa pārāk mīļi pret mani izturējās. Tai pašā laikā nekadī nevarēju saprast, kapēc man būtu jājūt skaudība pret viņu pieredzi (kura vispār nebija novērojama), kamēr Getija jau tā satraucās par to ko dara viņas vīrs.
Nu Diskonsas jaunkundze man problēmas neradīja, bet man atmiņa vēl ilgi paliks tas viens dialogs.
D: nu es ceru, ke Tev nekādu problēmu ar manu jauno līgavaini nebūs (rokas nost no viņa!)...
V: nu kāpēc lai man būtu?
D: nu ar iepriekšējo vismaz bija ...
V: Bet es tik ļoti pārdzīvoju pēc viņa traģiskās nāves ...

Un iziešan sabiedrībā ar Inxsliju prieksh manis pārvērtās veselā sazvērestībā (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
kas beidzās ar nodevīgu lūpu krāsas traupu uz Inxslija vaiga, kas tika strauji berzēts nost. Pāc šī izlēciena man gan bija aizliegts satikties vai sarunaaties ar Inxliju, bet tas savā ziņa tika apiets uzrīkojot divas slepenās tikšanās, un vienu - gluži neparedzētu (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Patiesi fascinējoša bija mātes atdzīšanās par manu patieso izcelsmi, un par to, ka esmu puselfs, ko gan es nedriikstēju iet visiem stāstīt (un to arī nedatīju!), bet cienījamā karaļa pārsteiguma pilnā atziņa, par to, ka esmu puselfs, bija pat ļoti uzjautrinoša, laigan mani šis fakts nebeidza uzjautrināt līdz spēles beigām, kur nu vēl manas sarunas ar elfiem (dīvainaa kārtā, ar Farlinera atveidotu tēlu un citiem elfiem, es tiešām labi satiku).

Manu kvestu izpildi smagi apgrūtināja fakts, ka lielāko daļu pievilcigās publikas neintresēja iepazīšanās ar jaunām dāmām, bet gan darījumi (vai arī viņi vispirms griezās pie herciga, kas kā dzirdēju, bija atšuvis visus iespējamos manis izkleidētājus), tāpēc jau spēles vidū mani sāka mākt nogurums, un arī galvas sāpes, jo cik gan ilgi, bez atbiuldes, vari mirkšķināt visiem ar actiņām un censties izmantot vēdekļu valodu, ko lielākā daļa tāpatās nebija pacentusies iemācīties.

Tad kautkā uzpeldēja fakts, ka es esot saderināt ar Aivelu de Lindiju. To dzirdot, gan es apsēdos, bet ja karalis, to būtu paziņojis skaļi, es būtu noģībusi.

Ketija Bronuā, nemaz nebija tik stīva, k;a man gribētos, akt arī mani aizraušanos ar Inksliju neatbalstīja, bet esot manā sabiedrībā pat loti atklāti jūsmoja par galantajiem, izskatīgajiem un talantīgajiem sūtņiem no Veihes un Ruzānas, kas mani savā ziņa satrauca, jo viņa ar vieņiem tikās visu laiku, bet mans vienīgais kontakts ar kaadu pievilcīgu sūtni gandrīz aprobežojās ar pieklājīgiem acu skatieniem.

Interesantas sarunas izvērtās ar Baronetu Artussu de Kedrī , kuru ,pat ļoti, satrauca notiekošais un, kurš spēja sastkatīt dīvainības un sakritibas gandrīz it visā.

Liels paldies jāsaka Miras Mirdzošās priesterienei Aksiēlai, kas netikai palīdzēja sazināties un sarunāt tikšanās ar Inksliju brīdī, kad man tas jau bija aizliegts, bet arī izrādījas, diezgan labs padomdevējs un atbalstītājs - visnotaļ patīkama sarunu biedrene (beigās nospreidu, ka laikam tākā vajadzētu pievienoties viņas kūltam, jo ar Dvesionu man nekādu sarunu nebija).
Protams vieglas sarunas tika risinātas ar druidu Andžiniju (ceru ka pareizi uzrakstīju), kuri man vienmēr bija prieks redzēt un ar viņu parūnāt, laigan tiko to pamanīja Hercogs, tā bija klāt un sāka uzdot delikātu jautājumu: "vai tu taisies ar viņu precēties?" un pēctam ļoti skaļi norādot uz viņa smagajiem trūkumiem (naudas un zemes iztrūkumiem), kas man gan lika tikai pasmaidiit, un pavēstīt: "ka cienījamais druīds varbūt nav dāsni apveltīts ar bagtībām, toties ir interesants sarunu biedrs".

Mani ļoti uzjautrināja veids kā Hercogs centās mani pārliecināt par precībām ar grāfu Aivelu de Lindliju. Es gan labāk te necitēšu, ko tieši viņš man teica, jo tas vienākrši neskanētu nedz glaimojoši nedz pieklājīgi (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Nu māte mani tomēr uzmanīja un sekoja līdz tam ar ko es runāju un ko es runāju. Bet vispār man bija prieks ar viņu saspēlēties un liels paldies viņai par atbalstu pirms spēles (precīzāk, tās gan bija instrukcijas, kas manu padarīja jo dienas, jo nervozāku, bet spēles laikā noderēja). Visspilgtākais protams bija brīdis kad viņa man paziņoja par manu asiņu precīzo sastāvu un ka cilvēks, ar kuru tiko centos flirtēt, patiesībā ir mans tēvs (LOL)

Lai vai kā - spēlē bija izevusies, un man bija liels prieks ka varēju tajā piedalīties.

Tiešām liels paldies Gm komandai (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) °

p.s. un kas tad veeleejaas mani novaakt un kaapec?

un ko noziimee nosuutiit harcogu un visu dzimtu uz kautkurieni?

interesanti kaa izveerstos mana nosuutiishana liidzi elfiem (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)