Tumsas Kalpi 2: Ēnu Atmoda, [C], ATD pieteikšanās Opcijas

[novemberunge]

Tikai pāris minūtes pirms norunātā laika virs Tumsas pilsētas savilkās melni, smagi mākoņi, kas likās smacējam zemi ar savu drūmumu un draudiem. Apkārt laidelējās ziņeši- mazie impi, kas nesa vēstis par gaidāmo miniturnīru galminiekiem, kā arī Oriadnes ievērojamākajiem veikalniekiem un visiem bagātajiem. Melnās marmora piecpakāpienu trepes, kas veda uz Torņa ieeju bija dāsni izgreznotas ar sudrabotām vītenēm un melniem karogiem, kas plīvoja arī šajā bezvējā. Viss bruķētais laukums to priekšā bija sakopts un satīrīts, pie burbuļojošās lavas upes uzcelta nojume, pārsegta ar miglainiem, smalkiem audumiem.
Tur sēdēja karaļpāris- Sivers un Artemīda- pašapmierināti smīnēdami un pārspriezdami gaidāmo pasākumu.
Es ceru, ka tas viss daudz laika neaizņems- šodien biju domājis iemācīt Remīdai noturēt rokās zobenu. kā vienmēr Sivers bija ar kaut ko neapmierināts-, lai arī bija pagājis teju gadsimts, viņš nebija mainījies ne par matu- ja nu vienīgi kļuvis gudrāk un savaldīgāks. Un nu jau vairs ne bruņās kā bruņinieks, bet gan melnā samta apmetnī kā karalis.

Tikmēr laukumā pulcējās saaicinātie, mezdami ziņkārīgus skatienus gan uz marmora trepēm, kur bija paredzēts sarasties cenzoņiem, gan uz savu valdnieku aizrautīgajām personīgajām sarunām.

[Miss Doherty]

Hajieelkhe vēroja, kā sacensību dalībnieki iet un klanās valdnieku priekšā, kā tie drūzmējas laukumā, kā tie stumdās un grūstās, lai tiktu labākās vietās, lai varētu ko vairāk redzēt, vairāk dzirdēt. Šajā brīdī viņš izjuta pateicību, ka nav viens no staigājošajām būtnēm, bet gan var atrasties virs visu viņu galvām. Protams, ne jau viņš vienīgais bija apveltīts ar spēju lidot un to šobrīd labi varēja redzēt. Viņa skatienu piesaistīja kāds stāvs, kas pacēlās no pūļa un pēc laika jau piezemējās citā vietā. Tumsas enģelis. Haji pūlējās atsaukt atmiņā viņa vārdu, bet tas neizdevās. Viņš daudz labāk pārzināja valdnieku ienaidniekus, ne viņu padotos un kalpus, jo ar kalpu izspiegošanu viņam nebija jānodarbojas. Zināmā mērā tas gandarīja - ka viņu vērtē pietiekami augstu, lai uzticētu bīstamākos pienākumus, bet šādā reizē būtu noderējusi informācija par šo indivīdu, kā arī par citiem dalībniekiem.

Hajieelkhe nekāroja laisties iekšā pūlī, tāpēc viņš palika visu vērot no šīs vietas. Turklāt līdz sacensību sākumam bija vēl gana daudz laika. Tomēr kāda pagalam ģeķīga doma iešāvās uguns gara galvā, un viņš uzšāvās gaisā kļūstot par ķermeni, kuram var redzēt cauri. Pārvērtību stadija - fiziskā un garīgā starpforma. Haji vienmēr deva priekšroku pārvietoties esot neredzams un viegls, jo ķermenis bija tikai ierobežojums. Tomēr šoreiz bija jāveic tik neliels gabals, ka pilnībā pārvērsties nebija jēgas un pietika, ka svars tika mazliet samazināts. Jā, viņš šoreiz neizvēlējās lidot pilnīgi fiziskam esot, lai taupītu spēkus.

Tumsas eņģelim blakus kā šautra nolaidās Hajieelkhe un ātri no puscaurspīdīga pieņēma pavisam fizisku ķermeni - viņš nebija ieinteresēts izrādīties jebkādā viedā. Spēks bija lielāks ierocis, kamēr tas apslēpts un pretiniekam nezināms.

Haji rokas sakļāvis aiz muguras, kas bija stalti izslieta, vērās tumsas enģeļa sejā viegli izaicinoši un tajā pašā laikā apzinoties, ka abiem te jāatrodas, tāpēc neviens nevar pieprasīt otra aiziešanu.

Šo rakstu rediģēja Emo Doll: 15.01.2006 09:50