Atsauksmes par kabineta spēli "Trīskāršais Kronis" Opcijas

[Romija]

Atļaušos šeit pateikt tādu ātru PALDIES GM par spēli. Garākas atskaites varbūt citu dienu!

[Andza]

PALDIES par spēli GMiem!

Ok, es esmu mājās un varu atskaitīties par pasākumu. Bilžu nebūs, jo nekāda bildējamā nebija.
Kopumā esmu dilemmas priekšā, jo aicināts uz pasākumu nebiju (kā sapratu viens no iemesliem bija tāds, ka Jēkabs uzskatīja, ka man tas varētu nelikties interesants, par citiem nezinu, un tas nav svarīgi), nedz arī pats biju plānojis ierasties. Tikai pašās beigās pēdējā mirklī ielecu pasākumā, dažādu spiedienu rezultātā (galvenais spiediens - ziņkāre). Tāpēc kritizēt grūti, jo tā teikt "pats vainīgs, ka ieradies, ko sūdzies?", taču mēģināšu vienalga objektīvi vai subjektīvi novērtēt notikušo pasākumu, lai GMiem ir kaut kāds materiāls, ko apdomāt (vai neapdomāt).

Spēle kopumā drīzāk nepatika, jo garlaikojos.
Tam gan bija diezgan daudz konkrēti iemesli, proti, tēls bija tāds, kurš nav domāts īpašāma intrigām, gan arī pievienojos pēdējā mirklī (kas gan nedomāju, ka šī tēla gadījumā būtu ko mainījis).
Gan arī nemīlu kabineta LARPu formu (lai arī cerēju, ka šis būs savādāks), kurā lielākā daļa spēles sastāv no aptuveni motivētas pastaigāšanās pa zāli, lai parunātos, ko kaut kādā mērā var arī nedarīt. Ja esi gana aktīvs pļāpa un intrigu pinējs, tad nevajadzētu būt problēmām, bet man ir pagrūti to darīt, bez noteiktas sižetiskas motivācijas.

Kopumā man nepārāk patīk pieeja, ka mums ir ļoti daudz cilvēku, kuriem katram ir maziņš puzles gabaliņš no maziņas puzles un savie "melnie plankumi" vai noslēpumi vai vēl kas. Es dotu priekšroku kabineta spēlei ar maz cilvēkiem (līdz 20), bet kur ir ļoti aktīvi un sarežģīti savīti notikumi, jo šinī gadījumā:
vairums cilvēku man nav svarīgi, lai kontaktētos, tie ir tikai fons. Kas nav slikti, bet toties pēc tam, kad esmu (vai neesmu) izpildījis savu mazo kvesta puzli, es spēli vairs pavadu tikai defilējot apkārt. Gribētos visvisādus āra dzinuļus konstanti vai arī uzturētu spriedzi līdz beigām, savādāk spēle pārāk ātri atšālējas.

Šādai spēles formai vēl piemīt mīnuss, ka patiesībā visas sarunas ir bez pamata (labi, šur tur parādās quest-item'i vai fiziski pierādījumi). Proti, ikkatrs tev tik pat labi var 100% melot, kā stāstīt patiesību. Iespēja kaut ko pārbaudīt ir ļoti maza, kas nav ļaunākais. Ļaunākais ir šī apziņa, ka visa informācija spēlē var būt kāda tēla baumas, kā arī apziņa, ka ikkatram var apakšā nezina kas būt apslēpts un es tāpat to nenoskaidrošu, jo nevienam nav ne mazākā iemesla būt vaļsirdīgam (informācijas maiņai nav ķīlu). Tāpēc ikkatrs dialogs ar mērķi uzzināt kaut ko ir diezgan vienaldzīgs.
Kā to labot? Droši vien kaut kā vairāk ieviešot visvisādus dokumentus, pierādījumus un citas lietas, kuras padarītu manipulēšanu reālāku, nevis diezgan fikcionālu.

Es, protams, novērtēju GMu darbu, radot ļoti daudz rakstisku materiālu (reliģiski traktāti, tēlu leģendas, vēsture, pasaules apraksts utt. utt.), bet pat tad, ja tavam tēlam ir zināmas 5 pakāpju ģimene, bet piesaiste aktīvajai spēlei un motivācija ir neliela, spēlēt būs grūti. Taču pateicos GMiem par visu ieguldīto darbu un visa savilkšanu kopā.

Tā pati problēma, kuru novēroju vienīgaja otrajā kabineta LARPā (Sapņu pasaulē), ir tā, ka spēle ievelkas. Ar to informācijas daudzumu, kas tur ir, tā aktīvi vilkties, manuprāt, var tikai 2 stundas. Protams, tas viss tiek atšķaidīts ar etiķeti un pieklājības normām, kas rada atmosfēru, bet neizbēgami nogurdina.
Par laimi spēlē bija dažādas skripta ainas un ārējie kvesti (spoka mīkla, bija ļoti patīkama), taču tām laikam jau vajazētu būt daudz vairāk (kas atkal ir grūti, jo GMi ir tikai cilvēki, kuri nevar tik daudz visu ko sagatavot un tam vajag vairāk NPC), lai uzturētu spēlē vairāk spriedzes.

Ļoti baidījos no tā, ka spēlē būs nepatīkamais elements no Asinsnaida - prāta kontrole, kad tev pieiet klāt GMs un pasaka nevis "kaut ko, uz ko reaģēt", bet "kā tev reaģēt". Taču ar prieku apsveicu veidotājus, ka nekā tāda nebija.

Pateicos vēlreiz GMiem, kas deva man iespēju tajā piedalīties un to visu sarīkoja. Kā arī visiem pārējiem spēlētājiem, ar kuriem varēju darboties. Vēlreiz atvainojos par kritisko atskaiti un pieļauju, ka citiem spēle būs sagādājusi vairāk baudas. Es vienkārši esmu intensīvs spēlētājs, un man ir grūti paciest tās neintensīvās daļas.

Šo rakstu rediģēja Andza Arrdh: 15.01.2006 00:12