Dievu spēles. Vīzijas, [C],[ATD] Opcijas

[Ného]

Kā jau mēs zinām mūsdienu pasaule savā ziņā kļuvusi garlaicīga - nekādu bruņinieku padarīšanu, galīgi neinteresanti kari - tos var pat saukt par tādiem kā gļēvuļu kariem, jo vairs jau nav tuvcīņas ar zobeniem, dunčiem, šķēpiem un vēl tur nez kādiem nieciņiem. Tāpat viss ir kļuvis tik daotorizēts un cilvēkam nekas daudz nav jādara. Pat visa seno laiku burvība līdz pēdējam ir izmirusi. Cilvēce atklāti sakot kļuvusi neinteresanta un ... te vēl varētu ielikt dažus īpašības vārdus, bet ko nu, tā vēl kāds apvainosies.

Tātad reiz šo pašu sapratuši, ko mēs sapratām iepriekšējā rindkopā, astoņi(7) dievi izdomāja, ka vajag izklaidēties, dzīve galīgi neinteresanta - uzsūtīt dažādas nelaimes cilvēkiem arī garlaicīgi kļūst. Nu un lai arī tas būtu cēli, dievi nosprieda, ka ļaus cilvēkiem arī šo to iemācīties. Tā nu viņi izlēma apveltīt astoņus cilvēkus ar spēju redzēt vīzijas, kuras tos atvedīs pie viņiem(dieviem) un katrs no dieviem vēl deva pa spējai "redzēt" vīzijas citās lietās.

Tā nu viņi visi nostājās apkārt akmens bļodai, kurā bija ieliets sudrabots ūdens, kas bija kā spogulis. Katrs paņēma pa stikla lodītei un izteica savu vēstījumu...


*Kas no uguns zemēm nācis, tam lai ugunī zīmes saredzēt spēt. Nostariel
*Kas no ūdeņu zemēm nācis, tam lai ūdeņu spoguli saprast spēt. Rowenny
*Kas no teiksmu zemēm nācis, tam lai zvaigžņu acīm redzēt spēt. Roviela
*Kas no augstumu zemēm nācis, tam lai zemi uzklausīt spēt. Fijusska
*Kas no mežu zemēm nācis, tam lai ar visu dzīvo saprasties spēt. Lia'angia
*Kas no tukšuma zemēm nācis, tam lai ar vēju saprasties spēt. Niarneth
*Kas no šaubu zemēm nācis, tam lai ar ēnām sprasties spēt. Hilerija

... izteikuši savu vēstījumu, katrs no dieviem iemeta lodīti akmens traukā, kurā tās nosedza spoguļa virsma.
Un viens no viņiem teica - Ceļojiet uz cilvēku pasauli un aiciniet tos ceļā uz nezināmo.
Tā šie spēki atrada mājvietu savos nākamajos saimniekos - Tesā Džokinsā, Ērikā Boijē, Robinā Kārtingā, Kvintā Aleksandrā Pārkinsonā, Kairā Andersenā, Mikā Nayotā un Baibā Kalniņā.

OOC: Kad pieteiksies Emo doll, tad arī tiks pievienota informācija par viņu, bet tagad lai sākas spēle. Savu nākamo uzdevumu pirmajam rakstam atradīsiet ATD pavedienā.

Šo rakstu rediģēja Noveau: 30.03.2007 18:56

[Miss Doherty]

Magnum nelikās, ka ir vērts un vajadzīgs ielaisties garākās sarunās ar lecīgo pusaugu skuķi - košie un neskaitāmie grabuļi jau bija nopētīti un neko citu interesantu viņā Magnus nespēja vai negribēja saskatīt.

Baltā tērptais stāvs ko teica. Ko tādu, ko Magnus viegli bremzētā uztvere neuztvēra. Vai vismaz viņam pašam likās, ka viņš neuztvēra, jo nu... pag, kas tur bij?!

Ooo, redz, kas te bija! Kaut kādi dullie murgi atkal. Magnus skatiens sastinga kā piekalts kādam punktam tālumā, tad cilvēks tā kā atdzīvojās un skatiens slīdēja starp cilvēkiem, meklējot... meklējot balto stāvu.

Nebija. Vai viņš neredzēja. Bet blondīnis ir šeit. Un japāņu bērns arī. Un... laikam vēl kādi no "nejaušā" tūristu bara. Prātā nāca vīzija, ko viņš bija domājis par iedvesmas uzplaiksnījumu esam. Bet cik ātri tas ienāca prātā, tik ātri tas pagaisa it kā nemaz nebūtu bijis.

Pakrūtē iesitās drausmīgi stindzinoša sajūta - tik milzīga kā apkārtne. Magnus ieelpoja daļu no tukšuma, ļaujot tam ieplūst viņā un pa dzīslām piepildīt ķermeni. Kā vīns piepilda ar reibinošu sajūsmu tā tagad sajūta lika trīcēt. Un baroties. No tukšuma, no citu bailēm, no citu izmisuma.

Palūkojies apkārt viņš manīja, ka ne visi ir klukstošas vistas, pa kuru baru kāds tikko izbliezis no bises, bet daži turpināja būt tikpat lieliski mierīgi kā pirms brīža. Blondais grēks...

Magnus, joporjām viegli trīcēdams, bet no vaiga itin mierīgs (jeb ar ierasto nekādu grimasi), pieslīdēja pie Ērika un palūkojās uz ķirurgu, kurš bija mazliet paņirgājies par viņa darbiem. Skatiens viņam acīs. Skatiens metra attālumā. Nebija ko teikt. Vienkārši gribējās būt viņam tuvumā.