S. Lukjaņenko, "Nakts Sardze" u.c. Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Pārslēgt uz: Lineārais+

[tiigjeris]

pagaidaam neesmu pat tikusi liidz pusei (bet dienas gaitaa plaanoju to izdariit), bet man par graamatu radies ljoti labs iespaids. es atceros, ka kaadaa pavedienaa kaads ieteica shito graamatu izlasiit, un teica, ka vinja esot bijusi laba. tad nu es tam tagad varu piekrist.

iipatneeju liidzsvaru veido tas, ka nakts sardze nevar izdariit neko liidz galam labu, lai paraleeli nedotu atljauju dienas sardzei izdariit kaut ko liidz galam ljaunu.

mani nedaudz paarsteidza fakts, ka tulkotaaja uzvaards ir kolmanis. hmm - radnieciiba?

Šo rakstu rediģēja tiigjeris: 13.11.2005 14:32

[new_zealand]

kas ar jums, cilveeki miiljie, notiek? vai tieshaam vairs nav iespeejams nevienu graamatu noveerteet, nenjemot veeraa taas ekranizaaciju? lasot juusu sarakastiito par Gredzenu paveelnieka - graamatas un filmas atshkjiriibaam, likaas tikai dabiski, ka taada lieluma darbs tiek aprunaats no galvas liidz kaajaam, bet lieciet tak mieru nabagam Timuram Bekmanbetovam! cik reizes var teikt - kino un literatuura ir tikai radnieciigi, nevis vienaadi maakslas zhanri! Lukjanjenko pats piedaliijaas scenaarija rakstiishanaa, tapeec par sizheta neizneshanu filmaa gan nebuutu jaasuudzas - rakstnieka darbs ir un paliek vinja iipashums un meistardarbs, kaa nekaa, nevis juuseejais...
ja runa iet par graamatu, tad arii runa iet par graamatu, nevis par to, kaa krievi taisa filma... pilniigi sirds vai lec pa muti aaraa no shaadaam netaisniibaam... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/blink_a.gif)

esmu izlasiijusi Nakts Sardzi un Mijkreeshlja Sardzi, kaut kad plaanoju iegaadaaties arii abas paareejaas graamatas. par tulkojumu gan nemaaku spriest, cik labi, vai slikti tas izdariits, bet to, ka shii foruma aktiivisti nav mieraa ar jebkuru latviski iztulkoto darbu, var gan pamaniit, un var just, ka dazhiem te kopsh GP tulkoshanas laikiem ir izveidojusies alergjija pret uzvaardu Kolmanis/ne, it kaa shie nabadzinji buutu sazveereejushies pret visu literatuuras pasauli un nosoliijushies "normaali" netulkot nevienu graamatu.
man aarkaartiigi patika abas izlasiitaas graamatas, jaaatziist, ka latviski gan lasiijaas aatraak, nekaa krieviski. piefikseeju, ka man pashai, kas runaa krievu valodaa jau gandriiz kopsh dzimshanas, bija pavisam gruuti iztulkot savas miiljaakaas fraazes, jo latvieshu valodaa, shkjiet, taadu vaardu nemaz nav...
piemeeram, kaa skaneetu latviski fraaze - Tjma - eto vsevo ljish otsutstvije sveta? otsutstvije shajaa gadiijumaa, es domaaju, noziimee nevis vispaar neesamiibu, bet gan laiciigu neesamiibu... nu kaa tad ir?
interesanta ir Lukjanjenko attieksme pret krievu tautas it kaa uzplaukuma gadiem - Padomju Savieniibas laikiem un komunismu. mana mamma peec sho graamatu izlasiishanas kaut kaa ir saakusi sevii atrast dazhas Citaado iipashiibas, bet es gan vairaak skatos uz sho darbu kaa Labaa un Ljaunaa attieciibu teelojumu un filozofiju, un shkjiet, ka shiie ir pirmie darbi, kuriem saaku taa pa iistam piekrist.