Pašnāvība, Tavas domas |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Pašnāvība, Tavas domas |
26.06.2005 18:52
Raksts
#1
|
|
Kārto teleportēšanās eksāmenu Grupa: Biedri Pievienojās: 30.06.04 Labākais GP atdzejotājs 2007 |
Nu vispār jau - arī pašnāvība kristiešiem ir slepkavība. Ja tev jāizvēlas - nogalināt citu, vai - lai nogalina tevi, tad abos gadījumos nokļūsi ellē.
Nē, es nesaprotu. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif) (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/meele_a.gif) Šo rakstu rediģēja B.D.: 26.06.2005 18:52 |
|
|
06.01.2006 21:18
Raksts
#2
|
|
Izrāda pirmās maģijas pazīmes Grupa: Biedri Pievienojās: 17.09.05 Kur: Nav tava daļa |
Manuprāt, cilvēki biežāk, stipri biežāk, nekā saņemas rīcībai, vienkārši spēlējas ar domu par pašnāvību, nenonākot pie reālas darbības. Apcerot "kā būtu ja" un "es vairs tā nevaru", neatkarīgi no tā, kāpēc grib mirt(cēloņi, kā jau pavedienā runāts, ir visdažādākie). Tam, kāpēc spēlēšanās ar domu par pašnāvību ir tik pievilcīga, ir vairāki iemesli:
1)vēlme manipulēt ar cilvēkiem - redziet, cik es esmu satriekts, man ir darīts pāri, esmu sāpināts, vājš, es negribu dzīvot, un pie tā esat vainīgi jūs, ļaunā cilvēce/draugi/mīļotie. Nevajadzētu to uztvert negatīvi - manipulācijas pamatā ir kliedziens pēc palīdzības, sapratnes, atbalsta. Tādiem cilvēkiem nepieciešams atgādinājums, ka viņu dzīve ir dzīvošanas vērta, uzmanība un mīlestība. Un liela pacietība. 2) mazohistiski iemesli - daļai cilvēku īslaicīga vai ilgāka sajušanās nožēlojami un atrašanās uz iedomāta "nāves sliekšņa" vienkārši liek justies īpaši un apmierināti. No vienas puses, vēlme pēc pašnāvības ir personības daļa, un to kā tādu vajadzētu arī pieņemt un samierināties, ja tā nepieaug darbībā. (Vēsturiski tādi bijuši romantiķi, mūsdienās daži goti, ļoti daudzi nesaprasti/iedomāti nesaprasti pusaudži.) No otras puses, tas paša cilvēka organismam dara ļaunu - nervi visu atrodas uzvilktā stāvoklī - un ir izteikti asociāli: ar šādu cilvēku ir grūti kontaktēties, grūti panest, drīz viņš var nonākt izolācijā, kas palielina vēlmi pēc pašnāvības utt. Ja pastāv reāla nespēja savākties, jāgriežas pie speciāli palīdzībai apmācīta cilvēka, psihologa. Tas, zinot no personiskās pieredzes, palīdz. Jā, dzīvot ir grūti, ir ļoti, ļoti grūti, bet - neviens mums nav garantējis, ne ar kādu solījumu, aktu, garantiju, nekāda sociālā labklājība, pat (ticīgajiem) Dievs ne, ka dzīvei jābūt un tā būs viegla. Bet viņa ir pietiekami skaista, lai no tās neaizietu, vēl jo vairāk tāpēc, ka "pēc tam" ir vēl nenoteiktāka kategorija, tu vari zaudēt, ne iegūt. Es domāju, ka visiem, kuri draud ar pašnāvību, vajadzētu padomāt, ka viņi liek baiļoties un pat nodara sāpes sev tuvajiem cilvēkiem. Vai ir vērts? Šo rakstu rediģēja estraven: 06.01.2006 21:19 |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 16.06.2024 20:27 |