Dievu spēles. Vīzijas, [C],[ATD] Opcijas

[Ného]

Kā jau mēs zinām mūsdienu pasaule savā ziņā kļuvusi garlaicīga - nekādu bruņinieku padarīšanu, galīgi neinteresanti kari - tos var pat saukt par tādiem kā gļēvuļu kariem, jo vairs jau nav tuvcīņas ar zobeniem, dunčiem, šķēpiem un vēl tur nez kādiem nieciņiem. Tāpat viss ir kļuvis tik daotorizēts un cilvēkam nekas daudz nav jādara. Pat visa seno laiku burvība līdz pēdējam ir izmirusi. Cilvēce atklāti sakot kļuvusi neinteresanta un ... te vēl varētu ielikt dažus īpašības vārdus, bet ko nu, tā vēl kāds apvainosies.

Tātad reiz šo pašu sapratuši, ko mēs sapratām iepriekšējā rindkopā, astoņi(7) dievi izdomāja, ka vajag izklaidēties, dzīve galīgi neinteresanta - uzsūtīt dažādas nelaimes cilvēkiem arī garlaicīgi kļūst. Nu un lai arī tas būtu cēli, dievi nosprieda, ka ļaus cilvēkiem arī šo to iemācīties. Tā nu viņi izlēma apveltīt astoņus cilvēkus ar spēju redzēt vīzijas, kuras tos atvedīs pie viņiem(dieviem) un katrs no dieviem vēl deva pa spējai "redzēt" vīzijas citās lietās.

Tā nu viņi visi nostājās apkārt akmens bļodai, kurā bija ieliets sudrabots ūdens, kas bija kā spogulis. Katrs paņēma pa stikla lodītei un izteica savu vēstījumu...


*Kas no uguns zemēm nācis, tam lai ugunī zīmes saredzēt spēt. Nostariel
*Kas no ūdeņu zemēm nācis, tam lai ūdeņu spoguli saprast spēt. Rowenny
*Kas no teiksmu zemēm nācis, tam lai zvaigžņu acīm redzēt spēt. Roviela
*Kas no augstumu zemēm nācis, tam lai zemi uzklausīt spēt. Fijusska
*Kas no mežu zemēm nācis, tam lai ar visu dzīvo saprasties spēt. Lia'angia
*Kas no tukšuma zemēm nācis, tam lai ar vēju saprasties spēt. Niarneth
*Kas no šaubu zemēm nācis, tam lai ar ēnām sprasties spēt. Hilerija

... izteikuši savu vēstījumu, katrs no dieviem iemeta lodīti akmens traukā, kurā tās nosedza spoguļa virsma.
Un viens no viņiem teica - Ceļojiet uz cilvēku pasauli un aiciniet tos ceļā uz nezināmo.
Tā šie spēki atrada mājvietu savos nākamajos saimniekos - Tesā Džokinsā, Ērikā Boijē, Robinā Kārtingā, Kvintā Aleksandrā Pārkinsonā, Kairā Andersenā, Mikā Nayotā un Baibā Kalniņā.

OOC: Kad pieteiksies Emo doll, tad arī tiks pievienota informācija par viņu, bet tagad lai sākas spēle. Savu nākamo uzdevumu pirmajam rakstam atradīsiet ATD pavedienā.

Šo rakstu rediģēja Noveau: 30.03.2007 18:56

[novemberunge]

Nākošajā rītā Mika pamodās ļoti vēlu. Bija teju pusdienlaiks un viņas vēders nežēlīgi kauca, bet viesistaba prasīt prasījās pēc uzkopšanas. Un tad vēl mazais Vau bija pārsplēsis naktī uzsviesto spilvenu un izmētājis pa visu piedrazoto grīdu spalvas, kas tagad bija salīdušas itin visur, arī iepriekš 'piegānītajā' palmā.
Šausmas, Vau, tu esi īsts mēslu pavēlnieks! meitene žēlojās, dzītama suni laukā no telpas, kas izskatījās kā pēc kara.
Nu, ja. Kāds suns, tāds saimnieks. sekoja klusa piebildīte un dzīvieciņš bija jau pa durvīm laukā.
Mika aizcirta tās un atslīga pret sienu.
Mēslu čupa. Viena liela mēslu čupa. Piezvanīšu kaut kam, lai sakopj. Pati došos brīvdienās, uz Stonhendžu, ar tēvoci. Viņš jau sen kā gribēja ar mani kaut kur aizbraukt, tikai... tās viņa briesmīgās meitas. Un SIEVA! Murgu murgs. japāniete nodomāja un sāka meklēt mobilo telefenu pa visu šo pamatīgo jezgu.

Viss tika sarunāts diezgan aši un jau vakarā lielā Nakamashi ģimene un Mika devās ceļā.
Ai, ko tad tu tā izlēmi piepeši, Mikucīt? viss mūždien bija jāzina tēvoča Kiko sievai, amerikānietei Džesikai- padzīvojušai, bagātais aktrisei, kuras balinātie mati likās kāpjam debesīs kā mākoņi.
Ai, ko tad jūs tā jautājat piepeši, Džesikas kundze? Mika tikpat cukursaldā tonī attrauca un nobolīja šokolādesbrūnās actiņas. Šis grasījās būt lielākais murgs pasaulē. Līdz Stonhendžai. Tur Nakamashi grasījās viņu vienkārši izmest un atstāt autostopu varā, jo paši devās uz Liverpūli, kas nu galīgi nesanāca pa ceļam.
Džesika arīdzen nobolīja acis un pievērsās saviem šmurgulīgajiem bērniem, kas cūcībā varēja sacensties ar mazo sunīti Vau, kas tagad nīka atstāts kaimiņa varā.
Manas saulītes, jūs varat kādreiz arī nekasīties? Mēs tūlīt būsim viesnīcā. Kiko nomurmināja, ieskatīdamies spogulī un strauji pagrieza stūri pie norādījama uz apmešanās vietu.

Viesnīca bija jauka un mājīga, tomēr Mikai, protams, bija gadījusies tā 'jaukākā' istaba. Maza un saspiesta, ar divām mēbelēm- gultu un melnbalto televīzoru. Turklāt pa logu caur laika sagrauztajiem aizskariem spīdēja oranža neona gaisma no viesnīcas reklāmas.
Protams, mazā japāniete neizgulējās. Un visu vēl sliktāku darīja tas, ka nākošajā rītā viņas brokastīs iespļāva Nakamashu jaunākā atvase Džeina, kurai bija tikai pāris gadiņi.
Tante Mika dusmīga! meitēns vēl nospiedzās, līdz tika maigi apslāpēts ar pamatīgu Coca Colas devu no tētuka.

Netālu no Stonhendžas Miku izsvieda un tālāk vairākus kilometrus viņa soļoja kājām. Nogurusi un lādēdamās, meitene nonāca pie sava mērķa pavisam dīvainā laikā. Šeit jau bija pāris cilvēki.
No somas izvilkusi fotoaparātu, viņa sajūsmā iekliedzās un aizmirsusi visas pēdējā laikā raizes, metās akmeņiem pa vidu, lai fotogrāfētu (japāņiem ļoti raksturīgaiezīme- visu laiku fotogrāfēt), nelikdamās ne zinis par cilvēkiem, kas 'ielīda' kadrā. Galvenais, ka skaistums nobildēts un viss.