Dievu spēles. Vīzijas, [C],[ATD] Opcijas

[Ného]

Kā jau mēs zinām mūsdienu pasaule savā ziņā kļuvusi garlaicīga - nekādu bruņinieku padarīšanu, galīgi neinteresanti kari - tos var pat saukt par tādiem kā gļēvuļu kariem, jo vairs jau nav tuvcīņas ar zobeniem, dunčiem, šķēpiem un vēl tur nez kādiem nieciņiem. Tāpat viss ir kļuvis tik daotorizēts un cilvēkam nekas daudz nav jādara. Pat visa seno laiku burvība līdz pēdējam ir izmirusi. Cilvēce atklāti sakot kļuvusi neinteresanta un ... te vēl varētu ielikt dažus īpašības vārdus, bet ko nu, tā vēl kāds apvainosies.

Tātad reiz šo pašu sapratuši, ko mēs sapratām iepriekšējā rindkopā, astoņi(7) dievi izdomāja, ka vajag izklaidēties, dzīve galīgi neinteresanta - uzsūtīt dažādas nelaimes cilvēkiem arī garlaicīgi kļūst. Nu un lai arī tas būtu cēli, dievi nosprieda, ka ļaus cilvēkiem arī šo to iemācīties. Tā nu viņi izlēma apveltīt astoņus cilvēkus ar spēju redzēt vīzijas, kuras tos atvedīs pie viņiem(dieviem) un katrs no dieviem vēl deva pa spējai "redzēt" vīzijas citās lietās.

Tā nu viņi visi nostājās apkārt akmens bļodai, kurā bija ieliets sudrabots ūdens, kas bija kā spogulis. Katrs paņēma pa stikla lodītei un izteica savu vēstījumu...


*Kas no uguns zemēm nācis, tam lai ugunī zīmes saredzēt spēt. Nostariel
*Kas no ūdeņu zemēm nācis, tam lai ūdeņu spoguli saprast spēt. Rowenny
*Kas no teiksmu zemēm nācis, tam lai zvaigžņu acīm redzēt spēt. Roviela
*Kas no augstumu zemēm nācis, tam lai zemi uzklausīt spēt. Fijusska
*Kas no mežu zemēm nācis, tam lai ar visu dzīvo saprasties spēt. Lia'angia
*Kas no tukšuma zemēm nācis, tam lai ar vēju saprasties spēt. Niarneth
*Kas no šaubu zemēm nācis, tam lai ar ēnām sprasties spēt. Hilerija

... izteikuši savu vēstījumu, katrs no dieviem iemeta lodīti akmens traukā, kurā tās nosedza spoguļa virsma.
Un viens no viņiem teica - Ceļojiet uz cilvēku pasauli un aiciniet tos ceļā uz nezināmo.
Tā šie spēki atrada mājvietu savos nākamajos saimniekos - Tesā Džokinsā, Ērikā Boijē, Robinā Kārtingā, Kvintā Aleksandrā Pārkinsonā, Kairā Andersenā, Mikā Nayotā un Baibā Kalniņā.

OOC: Kad pieteiksies Emo doll, tad arī tiks pievienota informācija par viņu, bet tagad lai sākas spēle. Savu nākamo uzdevumu pirmajam rakstam atradīsiet ATD pavedienā.

Šo rakstu rediģēja Noveau: 30.03.2007 18:56

[Idril]

No rīta, pavisam svaigs un spirgts viņš devās uz prāvu, tomēr joprojām mocīja nelāga priekšnojauta. Tā pati, kas bija vakar viņu bikstījusi pirms gulētiešanas. Galīgi aizdomājies viņš Romas satiksmes pilnajā ielās, gandrīz notrieca kādu gājēju, tomēr galu galā pavisam veiksmīgi tika līdz Tiesu namam.
Pēc pāris garām un saspringtas bļaustīšanās pilnām stundām Kvints bija vinnējis prāvu savai klientei par labu. No Tiesu nama viņš izgāja nervozi smaidot. Šī bija lielākā un izšķirošākā prāva viņa karjerā, kuras gatavošanai viņš bija ziedojis daudz laika un spēku, tagad visam vajadzēja vērsties uz labu.
Vajadzēja. Bet nekas nevērsās uz labu. Viņš saļima turpat uz Tiesu nama kāpnēm.

Nākamajā mirklī Kvints atjēdzās kādā no Romas labākās slimnīcas palātām.
-Kas notika?-
-Tikai pārpūle, tikai pārpūle.-
Medmāsa attrauca.
-Jau pēc pāris stundām es jūs varēšu izrakstīt.-
Medmāsa noteica.
-Kas notika?-
-Jūs paģībāt uz Tiesu nama kāpnēm, tā.. Tagad ja nemaldos jums ir viesi..-
Medmāsa noteica un norakstījis mērījumus no aparātiem izgāja.

-Mr Pārkinson..-
Iekšā ienāca Juristu kompānijas īpašnieks un pasniedza kādu aploksni Kvintam.
-Kas tur ir? Jūs taču mani neatlaižat?-
Aleksandrs aizdomīgi noprasīja.
-O nē, protams, nē. Kādēļ gan? Jūs tikko vinnējāt gadsimta prāvu!-
-Ko tad tas nozīmē?-
-Nu, Jūs esat mūsu labākais jurists, bet miris jūs mums nekādi nenoderēsiet, līdz ar to, pirms kļūstat par partneri firmā, pēc šīs veiksmīgās prāvas mēs jūs sūtam atvaļinājumā!-
-Atvaļinājumā? Kad? Tagad? Kādēļ?-
Kvints pārsteigts prasīja galu galā iejūtība biznesa pasaulē bija sveša lieta. Pirmītējo reibumu viņš jau bija aizmirsis, vien dažas malas viegli sūrstēja, galu galā, kāpnes nebija tā ērtākā krišanas vieta.
-Tagad, tūlīt kā jūs izrakstīs no slimnīcas, jums vakarā ir lidmašīna, kas jūs nogādās Anglijā.-
-Anglijā?-
-Jā, ārsts ieteica jums apmeklēt vēsāku klimatu, pie tam, tur ir daudzi kultūras pieminekļi..-

Stounhedža..
Kvints nodomāja tālāk laižot gar ausīm firmas bosa sakāmo, kurā viņš gari un plaši un formāli pieklājīgi izklāstīja kālam Kvintam labāk pamest Romu uz kādu laiciņu.
Cik gan dīvaini viss bija sakritis? Kvints vēl nekad mūžā nebija ievietot slimnīcā pārpūles dēļ.. Vismaz viņš nespēja atcerēties nevienu tādu reizi. Galu galā viņš bija jauns, spēcīgs un vesels, vismaz viņš tā domāja.

Tā, kā viens no priekšnosacījumiem, pirms stāšanās jaunajā amatā bija šis atvaļinājums Kvints sevišķi nepretojās, lai arī viņam nepatika slaistīties, viņš negrasījās par to strīdēties. Vakarā viņš domīgi kravāja somas nespējot norakstīt pēdējo dienu savādos notikumus pie vienkāršas sagadīšanās.
Būtu pārlieku rupja spriedelēšana neņemt to visu vērā, bet mēģinot izprast, kas par lietu var sajukt prātā, tādēļ viņš nolēma rīkoties vienkāršāk.. Aizbraukt līdz pašai Stounhedžai, ja reiz viņš būs Anglijā.

Anglijā viņš ieradās agri nākamajā dienā, kā nekā lidmašīna no Romas izlidoja neilgi pirms pusnakts.
-Smalks, birokrātisks triks, kā izdabūt mani laukā no Romas..-
Viņš nobubināja iekāpjot lidmašīnā un uzsmaidot Stjuartei.
Nu ko.. Stounhedža, es nāku.
Viņš pasmaidot nodomāja. Viņš neticēja, ka notiks kas sevišķs, ja viņš arī aizies līdz Stounhedžai, tomēr pēdējo dienu dīvainie notikumi bija modinājuši viņa ziņkāri.
Viņa īslaicīgais un neparedzētais atvaļinājums grasījās ilgt nedēļu. Stāvot pie loga savā prestižajā lauku viesnīciņā viņš lūkojās ārā, kur ausa saule un nolēma apmeklēt Stounhedžu.. Uzreiz pēc tam, kad izgulēsies, ja reiz ārsts iesaka mieru, tad mieru, lai gan viņš neuzskatīja nedz savu sirdi, nedz nervus par vājiem.
-Dīvaini.-
Viņņs vēl nomurmināja pirms likšanās gulēt.