Dievu spēles. Vīzijas, [C],[ATD] Opcijas

[Ného]

Kā jau mēs zinām mūsdienu pasaule savā ziņā kļuvusi garlaicīga - nekādu bruņinieku padarīšanu, galīgi neinteresanti kari - tos var pat saukt par tādiem kā gļēvuļu kariem, jo vairs jau nav tuvcīņas ar zobeniem, dunčiem, šķēpiem un vēl tur nez kādiem nieciņiem. Tāpat viss ir kļuvis tik daotorizēts un cilvēkam nekas daudz nav jādara. Pat visa seno laiku burvība līdz pēdējam ir izmirusi. Cilvēce atklāti sakot kļuvusi neinteresanta un ... te vēl varētu ielikt dažus īpašības vārdus, bet ko nu, tā vēl kāds apvainosies.

Tātad reiz šo pašu sapratuši, ko mēs sapratām iepriekšējā rindkopā, astoņi(7) dievi izdomāja, ka vajag izklaidēties, dzīve galīgi neinteresanta - uzsūtīt dažādas nelaimes cilvēkiem arī garlaicīgi kļūst. Nu un lai arī tas būtu cēli, dievi nosprieda, ka ļaus cilvēkiem arī šo to iemācīties. Tā nu viņi izlēma apveltīt astoņus cilvēkus ar spēju redzēt vīzijas, kuras tos atvedīs pie viņiem(dieviem) un katrs no dieviem vēl deva pa spējai "redzēt" vīzijas citās lietās.

Tā nu viņi visi nostājās apkārt akmens bļodai, kurā bija ieliets sudrabots ūdens, kas bija kā spogulis. Katrs paņēma pa stikla lodītei un izteica savu vēstījumu...


*Kas no uguns zemēm nācis, tam lai ugunī zīmes saredzēt spēt. Nostariel
*Kas no ūdeņu zemēm nācis, tam lai ūdeņu spoguli saprast spēt. Rowenny
*Kas no teiksmu zemēm nācis, tam lai zvaigžņu acīm redzēt spēt. Roviela
*Kas no augstumu zemēm nācis, tam lai zemi uzklausīt spēt. Fijusska
*Kas no mežu zemēm nācis, tam lai ar visu dzīvo saprasties spēt. Lia'angia
*Kas no tukšuma zemēm nācis, tam lai ar vēju saprasties spēt. Niarneth
*Kas no šaubu zemēm nācis, tam lai ar ēnām sprasties spēt. Hilerija

... izteikuši savu vēstījumu, katrs no dieviem iemeta lodīti akmens traukā, kurā tās nosedza spoguļa virsma.
Un viens no viņiem teica - Ceļojiet uz cilvēku pasauli un aiciniet tos ceļā uz nezināmo.
Tā šie spēki atrada mājvietu savos nākamajos saimniekos - Tesā Džokinsā, Ērikā Boijē, Robinā Kārtingā, Kvintā Aleksandrā Pārkinsonā, Kairā Andersenā, Mikā Nayotā un Baibā Kalniņā.

OOC: Kad pieteiksies Emo doll, tad arī tiks pievienota informācija par viņu, bet tagad lai sākas spēle. Savu nākamo uzdevumu pirmajam rakstam atradīsiet ATD pavedienā.

Šo rakstu rediģēja Noveau: 30.03.2007 18:56

[Lia'angia]

Baiba pamodās apbrīnojami labā omā. Sapnis bija pazaudējis realitāti, bet brīnišķīgā lidojuma un viegluma sajūta bija palikusi.
Viņa dungodama darīja savus ikdienišķos darbiņus - apkopa, baroja un sukāja zirgus. Eh, cik labi būtu tur nokļūt patiesībā...
Šodien izjādes nebija paredzētas, tādēļ viņai būs vairāk brīvā laika... Derētu izravēt rožu dobi pie mājas - lai gan rudens jau ir pilnā sparā, bet tās tik zied un zied, nav lāga, ka nezāles apkārt.
- Brīt, Baib, ko t'tu tik jautra šodien? - viņu sveicināja Jānis - fermas līdzīpašnieks.
- Labrīt, labrīt, vai nav jauka diena, ko? Es šonakt tik jauku sapni redzēju - iedomājies, es biju aizlidojusi uz Angliju! - Baiba iesmējās.
- Ak t'tā? Nu t'tas tev būs pravietisks sapnis gadīj's. Man te atnāc' vēstul', ka tas Hamfrijs tak pārdos mums to bēr'. Bet tad pašiem vien viš ir jāved šurp. Un es grib, lai tu aizbrauc viņam pakaļ. Tev jau tā angļu mēl' labāk padod's un tavu uzvārd' viņ' ar tā neērmo kā manēj'.
Tā nu bija tiesa un taisnība. Jāņa uz vārds vija Vecjēģeris un ārzemnieki no tā prata uztaisīt visīstākos brīnumus, par ko lāga vīrs vienmēr ļoti dusmojās. Arī ar angļu valodu viņam gāja kā pa celmiem, tādēļ Baiba jau divas reizes, kad izdevās sarunāt tīršķirnes jājamzirgu iepirkšanu no ārzemēm, bija braukusi tos sagaidīt.
Hamfrija zirgu staļļi atradās Solsberijā, pavisam blakus Stounhedžai, un, ja Baiba visas lietas nokārtos gana ātri, viņai pilnīgi pietiks laika turp aizbraukt. Iekšā sakustējās kaut kāds aizdomīgs bailīgs kamoliņš. Tā nu gan ir sagadīšanās - sapnis, un tagad Hamfrija piekrišana... Viņi jau bija zaudējuši cerības iegūt zirgu par cenu, ko varēja atļauties, un še tev, Miķelson, vasarsvētki - brauc un ņem! Paga, paga, tai sapnī tak arī bija runa par svētkiem - par rudens saulgriežiem! Hm, bet kad tie ir? Jāpaskatās kalendārā. Vaimandieniņ, tak jau pēc trim dienām! Bet kā lai viņa tik ātri nokļūst uz Angliju? Nu labi, vīzas laikam jau nevajag, slava Ēes, bet mantas tak jākārto, un vispār... Bet kaut kas viņai iekšā uzstājīgi apgalvoja, ka, vai tur lūzt vai plīst, bet viņai jābūt Stounhedžā tieši rudens saulstāvju dienā.
Likās, ka nupat pasaule laikam ir izlasījusi Koelju un taisās sadoties rokās, lai Baibai palīdzētu. Jānis pateica, ka viņa var darba darīšanas apvienot ar savu atvaļinājumu, kas tika solīts jau kādu gadu, bet te visādi darbi,darbi... Bet ja jau nu reiz viņai tāpat jābrauc prom un palīgs jāņem, lai meitēns pabizo apkārt, pasauli apskatās. Un internetā Baiba, savām acīm neticēdama, izlasīja, ka nupat ir sākusies nedēļu ilga akcija - zemās cenas lidojumiem un Angliju. Viegli drebošu roku viņa paķēra telefonu, vairākas minūtes klausījās mūziku, kamēr dabūja savienojumu un pēc piecām minūtēm jau bija rezervējusi biļeti uz Londonu uz rītrīta lidmašīnu. Dzīvojot fermā, naudu nav, kur sevišķi daudz tērēt, un Jānis, smaidīdams ūsās par meitenes satraukumu un sārtajiem vaigiem, iedeva krietnu atvaļinājuma naudu. Juhū, viņa varēs uzdzīvot!
Baiba drudžaini kravāja ceļasomu. Maiņas apģērbs - viens siltam, viens - aukstam laikam, iešļūcenes un kleitiņa viesnīcai, dažādi higiēnas un skaistuma sīkumi, klade, kur pierakstīt savus piedzīvojumus, fotoaparāts, Cd pleijeris ar viarākiem folka diskiem, divas pudeles Latvijas Balzama - vienu uzdāvinās Hamfrijam, otru - tad jau redzēs, grāmata par Anglijas senvēsturi - lai ir ko palasīties, vēl šādi tādi sīkumi... sanāca paliela mugursoma.
Vēl lāga neticēdama tam, ka viss notiekošais ir patiesība, Baiba nākamajā rītā sēdēja blakus Jānim vecajā bobikā un kratījās uz lidostu. Atpakaļ nāksies braukt ar kuģi - zirgu tak lidmašīnā neievedīsi, vai ne? Jānis bija pielauzis Hamfriju, lai tas nogādā zirgu ar savu furgonu līdz kuģim, bet uz kuģa esot paredzēta vieta dzīvniekiem, un te, Rīgā, atbrauks pretī ar savu furgonu. Tā ka Baiba līdz zirga saņemšanai - un tas būs tikai pēc nedēļas - bija brīva kā putns gaisā.
Anglija sagaidīja Baibu ar siltu saulīti. Visu dienu un vakaru meitene pavadīja, klaiņājot pa pilsētu, bet nakti pārgulēja noplukušā viesnīcelē par tādu cenu, kas pašai likās astronomiska. Šitā viņai budžets drīz vien būs cauri. Biļeti ceļojumam un Stounhedžu viņa kādā tūrisma aģentūrā bija nopirkusi jau ierodoties Londonā.
Nākamajā rītā viņa paguva apmaldīties, bet tomēr laikus paspēja uz autobusu, kas devās tālajā ceļā.
Viņa iepazinās ar blakussēdētāju, kas arī ļoti gribot iepazīties ar šo seno pieminekli. Viņi pavadīja laiku interesantā diskusijā gan par Stounhedžu, gan senatnes pieminekļiem vispār. Meitene gan reizēm sapinās angļu valodas smalkumos, bet ceļabiedrs bija tik laipns, ka nelikās to ņemam vērā.