Dievu spēles. Vīzijas, [C],[ATD] Opcijas

[Ného]

Kā jau mēs zinām mūsdienu pasaule savā ziņā kļuvusi garlaicīga - nekādu bruņinieku padarīšanu, galīgi neinteresanti kari - tos var pat saukt par tādiem kā gļēvuļu kariem, jo vairs jau nav tuvcīņas ar zobeniem, dunčiem, šķēpiem un vēl tur nez kādiem nieciņiem. Tāpat viss ir kļuvis tik daotorizēts un cilvēkam nekas daudz nav jādara. Pat visa seno laiku burvība līdz pēdējam ir izmirusi. Cilvēce atklāti sakot kļuvusi neinteresanta un ... te vēl varētu ielikt dažus īpašības vārdus, bet ko nu, tā vēl kāds apvainosies.

Tātad reiz šo pašu sapratuši, ko mēs sapratām iepriekšējā rindkopā, astoņi(7) dievi izdomāja, ka vajag izklaidēties, dzīve galīgi neinteresanta - uzsūtīt dažādas nelaimes cilvēkiem arī garlaicīgi kļūst. Nu un lai arī tas būtu cēli, dievi nosprieda, ka ļaus cilvēkiem arī šo to iemācīties. Tā nu viņi izlēma apveltīt astoņus cilvēkus ar spēju redzēt vīzijas, kuras tos atvedīs pie viņiem(dieviem) un katrs no dieviem vēl deva pa spējai "redzēt" vīzijas citās lietās.

Tā nu viņi visi nostājās apkārt akmens bļodai, kurā bija ieliets sudrabots ūdens, kas bija kā spogulis. Katrs paņēma pa stikla lodītei un izteica savu vēstījumu...


*Kas no uguns zemēm nācis, tam lai ugunī zīmes saredzēt spēt. Nostariel
*Kas no ūdeņu zemēm nācis, tam lai ūdeņu spoguli saprast spēt. Rowenny
*Kas no teiksmu zemēm nācis, tam lai zvaigžņu acīm redzēt spēt. Roviela
*Kas no augstumu zemēm nācis, tam lai zemi uzklausīt spēt. Fijusska
*Kas no mežu zemēm nācis, tam lai ar visu dzīvo saprasties spēt. Lia'angia
*Kas no tukšuma zemēm nācis, tam lai ar vēju saprasties spēt. Niarneth
*Kas no šaubu zemēm nācis, tam lai ar ēnām sprasties spēt. Hilerija

... izteikuši savu vēstījumu, katrs no dieviem iemeta lodīti akmens traukā, kurā tās nosedza spoguļa virsma.
Un viens no viņiem teica - Ceļojiet uz cilvēku pasauli un aiciniet tos ceļā uz nezināmo.
Tā šie spēki atrada mājvietu savos nākamajos saimniekos - Tesā Džokinsā, Ērikā Boijē, Robinā Kārtingā, Kvintā Aleksandrā Pārkinsonā, Kairā Andersenā, Mikā Nayotā un Baibā Kalniņā.

OOC: Kad pieteiksies Emo doll, tad arī tiks pievienota informācija par viņu, bet tagad lai sākas spēle. Savu nākamo uzdevumu pirmajam rakstam atradīsiet ATD pavedienā.

Šo rakstu rediģēja Noveau: 30.03.2007 18:56

[Hikari]

Robina pamodās no tā, ka viņai zvanīja telefons. Piegājusi tam klāt, sieviete ļoti miegainā balsī iešņācās telefona klausulē. Jā, kas ir? no tās atskanēja neapmierinātības pilna balss Kur Tu esi? Vai Tu zini, ka jau veselu pusstundu kavē? tā bija Viktorija- Robinas paziņa no avīzes. Vēl būdama ļoti miegaina sieviete ielūkojās pulkstenī pie sienas un atmiņā viss atausa un iespēra Robinai kā pa pieri ar bomi. Šodien bija pirmdiena! Ak mans Dievs, jau pirms gandrīz veselām 40 minūtēm bija jābūt avīzē un jānodod sagatavotais materiāls. Viņa bija gatavojusi interesantu pētījumu par Ķīnas mītiem par pasaules radīšanu.
Vika, ak debess, piedo man, lūdzu! Es jau skrienu! un, nometusi klausuli, Robina, cik nu varēja ātri, saģēŗbās un, pat nepaēdusi brokastis un neiedzērusi ikrīta kafiju, paķēra rokās savu darbu un izmetās no dzīvokļa.

Dažreiz sievietei patika, ka viņa neizmantoja sabiedrisko transportu un, ka viņai nebija mašīnas. Līdz savai darba vietia Robina aizkļuva pār desmit minūtēs un, iemetusies iekšā telpās, nometa visu uz Vikijas galda.
Te nu tu esi! sieviete izsaucās un nolūkojās, ka Robina iekrīt viņas krēslā. Tu apzinies, ka Tevi dēļ mēs aizkavējām avīzes izlaišanu? Tikai tā Tava stulbā pētījuma dēļ. Ja Tu nebūtu mana draudzene, Robin, tad.... Robina vainīgi uzlūkoja Vikiju un nomurmināja klusu atvainošanos.

Darba diena pagāja normāli. Avīze tika nosūtīta uz iespiešanu, Robina devās majās. Vakarā, sēžot pie kārtējā no darbiem, sieviete pārlapoja materiālus, kuri gulēja uz grīdas. Viņai patika strādāt tieši ta- kad apkārt bija radošais haoss, kurā visu vienmēr varēja sameklēt. Pēkšņi skatiens pievērsās kādam senam avīzes izgriezumam. Paņēmusi to rokās, viņa izlasīja virsrakstu: Stonhendža. Noslēpumainā druīdu svētvieta? Uzreiz prātā ienāca naktī redzētais sapnis.
Dīvains tas sapnis bija. Pat pārlieku. to nodomādama, viņa centās pievērsties savam darbam, taču domas visu laiku atgriezās pie sapņa. Beidzot atmetusi cerības kaut ko pabeigt, Robina piecēlās un piegāja pie loga. Ārā lija. Lietus lāses smagi sitās pret stiklu. Pūta ass vējš.
Varbūt man patiesi derētu tur kādreiz aizbraukt? Pagaidi, kapēc gan kādreiz? Tev tuvojas atvaļinājuma laiks. Brīvdienas. Kapēc reizē neapvienot patīkamo ar lietderīgo? Braukšu uz turieni! Jau rīt! sieviete pārsteigta uzlūkoja savu atspulgu. Vēl nekad nekas nebija izlemts tik ātri!

No rīta viņa iegādājās sev nākamo biļeti tuvākajam lidmašīnas reisam uz Angliju. Aizbraukšanas priekšvakarā, kad Robina sēdēja uz krēsla, pārdomājot, ko vēl vajadzētu ņemt līdzi ceļojumā, viņa iedomājās Tas būs jauks ceļojums...
Ar šādu domu prātā viņa arī iemiga...