Dievu spēles. Vīzijas, [C],[ATD] Opcijas

[Ného]

Kā jau mēs zinām mūsdienu pasaule savā ziņā kļuvusi garlaicīga - nekādu bruņinieku padarīšanu, galīgi neinteresanti kari - tos var pat saukt par tādiem kā gļēvuļu kariem, jo vairs jau nav tuvcīņas ar zobeniem, dunčiem, šķēpiem un vēl tur nez kādiem nieciņiem. Tāpat viss ir kļuvis tik daotorizēts un cilvēkam nekas daudz nav jādara. Pat visa seno laiku burvība līdz pēdējam ir izmirusi. Cilvēce atklāti sakot kļuvusi neinteresanta un ... te vēl varētu ielikt dažus īpašības vārdus, bet ko nu, tā vēl kāds apvainosies.

Tātad reiz šo pašu sapratuši, ko mēs sapratām iepriekšējā rindkopā, astoņi(7) dievi izdomāja, ka vajag izklaidēties, dzīve galīgi neinteresanta - uzsūtīt dažādas nelaimes cilvēkiem arī garlaicīgi kļūst. Nu un lai arī tas būtu cēli, dievi nosprieda, ka ļaus cilvēkiem arī šo to iemācīties. Tā nu viņi izlēma apveltīt astoņus cilvēkus ar spēju redzēt vīzijas, kuras tos atvedīs pie viņiem(dieviem) un katrs no dieviem vēl deva pa spējai "redzēt" vīzijas citās lietās.

Tā nu viņi visi nostājās apkārt akmens bļodai, kurā bija ieliets sudrabots ūdens, kas bija kā spogulis. Katrs paņēma pa stikla lodītei un izteica savu vēstījumu...


*Kas no uguns zemēm nācis, tam lai ugunī zīmes saredzēt spēt. Nostariel
*Kas no ūdeņu zemēm nācis, tam lai ūdeņu spoguli saprast spēt. Rowenny
*Kas no teiksmu zemēm nācis, tam lai zvaigžņu acīm redzēt spēt. Roviela
*Kas no augstumu zemēm nācis, tam lai zemi uzklausīt spēt. Fijusska
*Kas no mežu zemēm nācis, tam lai ar visu dzīvo saprasties spēt. Lia'angia
*Kas no tukšuma zemēm nācis, tam lai ar vēju saprasties spēt. Niarneth
*Kas no šaubu zemēm nācis, tam lai ar ēnām sprasties spēt. Hilerija

... izteikuši savu vēstījumu, katrs no dieviem iemeta lodīti akmens traukā, kurā tās nosedza spoguļa virsma.
Un viens no viņiem teica - Ceļojiet uz cilvēku pasauli un aiciniet tos ceļā uz nezināmo.
Tā šie spēki atrada mājvietu savos nākamajos saimniekos - Tesā Džokinsā, Ērikā Boijē, Robinā Kārtingā, Kvintā Aleksandrā Pārkinsonā, Kairā Andersenā, Mikā Nayotā un Baibā Kalniņā.

OOC: Kad pieteiksies Emo doll, tad arī tiks pievienota informācija par viņu, bet tagad lai sākas spēle. Savu nākamo uzdevumu pirmajam rakstam atradīsiet ATD pavedienā.

Šo rakstu rediģēja Noveau: 30.03.2007 18:56

[Idril]

-Sasodīts!-
Viņš nolādējoties atspēra vaļā dzīvokļa durvis. Šodien viņam galīgi negāja. Lai arī nekas sevišķš šodien nebija noticis, vien auto pāris reižu noslāpa, viņš nokavēja darbu - tieši šodien, kad bija lietas izskatīšana tiesā, kāda idiote restorānā nolēja viņa dārgo uzvalku ar kafiju un vēl tikko viņš bija gandrīz iesprūdis liftā, pirms tam atkal noklausoties kādu devu no apakšā dzīvojošās kaimiņienes lekcijas par viņa nepiedienīgo dzīvesveidu un tik vēlo nākšanu mājās.
Aizgājis līdz virtuvei viņš burtiski nometa mantas uz galda.
Ieelpa, izelpa.
Viņš sev atgādināja. Lietas izskatīšana sakarā ar viņa kavējumu bija pārcelta uz rītdienu. Viņš palūkojās ārā pa logu - bija jau vēls, krietni pāri pusnaktij, kamēr viņš bija izvilcies ārā no biroja un nokārtojis tos papīrus..
Kvints nolēma iet pa taisno gulēt ignorējot nepatīkamo nojautu, kas kņudēja pakrūtē.

Viņš mirkli pagrozījās nekādi nespēdams iekārtoties tā, lai no rīta pēc tam nesāpētu kakls, tomēr pēc pusstundas pārgurums ņēma virsroku un viņš aizmiga.
..Nekurienes vidus. Nekas, nekur. Dīvaina apkārtne, gluži tā itkā viņš atrastos gaisā? Virs zemes? Kur? Viņš smagi ievilka elpu, tas bija tikpat viegli cik allaž, tātad tas nevarēja būt sevišķi augstu un tomēr? Kur? Trauksmaina sajūta. Datums, daudz datumu.. Nē. Drīzāk viens un tas pats vairākas reizes, neskaitāmas reizes. Un tad pēkšņi. Nakts dzestrums, miers. Un tomēr var saredzēt tumšus stāvus slejamies visapkārt. Nav pat daudz laika domāt. Pēc pāris mirkļiem, kad paša elpa un sirdspuksti šķiet tik skaļi, ka pārplēš bungādiņas nāk atskārta - Stounhedža..

Viņš pielēca sēdus gultā.
Ko gan tas nozīmē?
Viņš nodomāja un izbrauca ar roku caur matiem. Bija vēl pavisam agrs, modinātājs pat nebija zvanījis.
Kas tas bija par murgu?
Viņš nodomāja atskārstot, ka sirds sitas neparasti strauji - kā grūta tenisa treniņa laikā un ka pats nezin kādā veidā no pārbīļa ir tīri nosalis.
Tas bija vienkāršs murgs, vienkāršs murgs, vienkāršs murgs.
Viņš sev atkārtoja pieceļoties, viņš nolēma nopurināt no sevis šīs muļķīgās iedomas un bailes. Viņš bija šķiršanās jurists un patlaban viegli satraucies pirms gaidāmās prāvas - nekas neparasts, nekas. Neparastais nepastāv - viņš ir reālists.
Tas bija vienkāršs murgs.
Viņš pats sev jau kuro reizi atkārtoja miegaini slājot uz virtuvi, lai ielietu sulu. Viņš nolēma vairs neiet gulēt, lai neaizgulētos.
-Bet kāda velna pēc, es trīcu pie visām miesām, ja tas bija vienkāršs murgs?-
Viņš pats sev čukstus noprasīja, bija grūti atzīties, ka viņam ir no kaut kā bail, bet psihoterapeits, kuru viņš nesen atlaida bija ieteicis allaž būt atklātam jūtās.
Nelga.
Viņš pavīpsnājot nodomāja un nolēma izgrūzt šo aizdomīgo sajūtu no sevis, tai nebija vietas pirms gaidāmās prāvas.