Pa Harija Potera pēdām Opcijas

[ils]

Laipni lūdzam pārvērtību un brīnumu pasaulē!

Sasodīts, nekādi neizdodas! Sāra izvelk auklu no kulaka - tāds pat atgriezums. Bet vajadzēja kļūt divas reizes garākai. Pamēģināsim vēl reiz... Citi bērni jau nepacietīgi kņosās zem saviem apmetņiem. Ko viņas vietā būti darījis Harijs? Sen jau būtu izvilcis savu zizli! Taču buramvārdi Sārai nepalīdz. Auklas gabals nav palielinājies ne par centimetru. Meitene nopūšas. "Burvestības - tā ir māksla," saka, skatoties uz Sāru, profesors Ekhards Aldingtons. "Ir daudz jāstrādā." Viņš ir ģerbies spīdīgā dzeltenā mantijā, uz galvas melna, spica cepure. Uz galda vesela gūzma no auklām, kārtīm un spēļu kauliņiem. Profesors māca bērnus maziem noslēpumiem, kas tiek nodoti no viena brīnumdara pie otra. Sārai no Vācijas ir 11 gadi. Viņa ir uzcītīga Harija Potera pielūdzēja. Kā gan viņai gribējās padzīvot kādreiz burvju skolā! Un, lūk, sapnis ir piepildījies. Skola gan nesaucas par Cūkkārpu, tās nosaukums ir cits - Pointaplume. Sāra kopā ar citiem bērniem no dažādām valstīm uz šejieni ir atbraukusi brīvdienās. Veselas 10 dienas viņa pavadīs Anglijas rietumos, vietās, kur izaugusi Džoanna Roulinga, autore grāmatām par Hariju...
Audzēkņi iet pa koridoriem, plivinot savus apmetņus. Te viss ir kā grāmatās. Vai arī visai līdzīgi. Bērni dzīvo četrās "fakultātēs": Kraukļanagā, Slīdenī, Elšpūtī un Grifidorā. Skolotājus sauc par profesoriem (neskatoties uz to, ka daudzi no viņiem vēl ir studenti). Viņi arī pasniedz "burvestības": pēc dažiem mēģinājumiem Sārai beidzot izdodas fokusss ar auklu. Kā arī Cūkkārpā, Pointaplume stundu sarakstā ir vēl citi priekšmeti: elfu ķīmija (dažādas dziras, kuras mierīgi var dzert), optiskais apmāns, psiholoģiskā manipulēšana un pat kalambols, kuru gan te spēlē ūdenī (dziļums - bērniem līdz krūtīm), skolas baseinā, slotu vietā porolona nūjas, kuras var lietot arī belšanai pa bumbu. Katrā komandā ir 6 mednieki, 3 dzinēji un 1 ķērājs.
"Katru rītu mēs paši varam sev izvēlēties nodarbības," saka Rita. "tas ir daudz patīkamāk, nekā skolā."
Nākošajā dienā bērni brauc uz Oksfordu, atkal pa Harija Potera pēdām. Pārsteigti viņi stāv gandrīz 500 gadus vecās Christ Church koledžas ēdamzālē. Garie galdi, augstie griesti - visi atpazīst Lielo zāli no filmas. "Pie šī galda sēdēja Harijs Poters," saka desmit gadus vecais Džons, pieskaroties ar roku vidējā galda gludajai koka virsmai. "Taču šeit ir tikai trīs galdi, bet filmā bija četri," iebilst Rita. Un šajā mirklī viņa ir tik līdzīga Hermionei...
Par piemiņu visi 43 audzēkņi nofotografējas pie Oksfordas universitātes durvīm.

Autors Lūkass Hainijs.
Tulkots no krievu valodas, žurnāls Geoļonok. Decembra - janvāra dubultnumurs.

Šo rakstu rediģēja erty: 09.12.2005 10:57

[saulove]

Nu, jā... Bērniem tika iespēja redzēt to, ko redzēja filmas aktieri, bet ne jau Harijs Poters. Lai gan bieži tieši aktierus personificē ar grāmatas varoņiem.
It kā priekš maziem bērniem tas varētu būt arī interesanti.