Nemirstība - vai dāvana?, mūžīgi mūžos - pa īstam!!! Opcijas

[altonis]

Gribēju es šoreiz par elfu nemirstību padiskutēt.

For the Elves die not till tile
world dies, unless they are slain or waste in grief (and to both these seeming deaths they are subject); neither does age subdue their strength, unless one grow weary of ten thousand centuries; and dying they are gathered to the halls of Mandos in Valinor, whence they may in time return. (Silmarillion, Chapter 1)

Kā jau redzat, elfi nemirst no vecuma. Elfi mirst tikai no ievainojumiem vai bēdām. Vai tas ir labi vai slikti? Man liekas, ka nemirstība - tas jau ir par daudz. Mūžīga dzīvošana - vai tas, jūsuprāt, ir lāsts vai dāvana?
BTW - nesapratu unless one grow weary of ten thousand centuries.
Kas tad notiek pēc tiem 1 000 000 gadiem?

[Saris]

Kaa lai to saka .. daavana vai laasts? .... elfi, vinjiem , taa vairaak ir kaa daavana.. ja Iluvators to ir izveeleejies par vinju nastu, tad taadai tai ir jaabuut, Elfi ne-vienmeer izdara pareizo izveeli, kaut gan vinji ir gudri un sapraatiigi.. Jaa elfiem ir gruuti ,jo vinji izdziivo dazhaadus paardziivojumus, saapes, dusmas, prieku, sajuusmu, utt... Ir gadijumi kad elfi ir vainiigi cieshanau radiishanaa... Bet par nemirstiibu runaajot- daavana vai neee- elfiem tas atmaksaajas- vinji piedziivo dazhaadus laikmetus , dazhaadus staavoklus- vinji redzeeja ka pieaug cilveeki - vinji maacciija cilveekus- vinjeim bija draudziiba ar ruukkiem- vini iedziivojaas ljoti lielas gudriibaas.... un kluva apr gudraakajiem un viedaakajiem viduszemes iemiitniekiem- gudraakiem pat par Istariem.....!