![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Šajā forumā iesūtītie raksti netiek skaitīti pie Tava kopējā iesūtīto rakstu skaita.
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 21.07.04 Kur: Tallina Niks 2006 ![]() |
Nošpikoju šo no cita foruma, kurā tas bija nošpikots no citurienes un citurienē arī tas bija nošpikots no citurienes... izskatījās intresanti. Tātad pavisam vienkārši - iebakstiet ar kursoru tajā vietā, kur jāraksta atbilde un nospiediet Ctrl+V un iepostojiet to kas parādās
|
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Cenšas pārkliegt komentētāju Pasaules kausa izcīņā kalambolā ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Bijušie Pievienojās: 21.05.04 Kur: Kamelota ![]() |
***
Hermione sēdēja istabā pie spoguļa un ķemmēja savus matus. Reizēm viņai likās, ka viņa savus matus vienkārši ienīst. Piemēram, tagad, kad tos vispār nebija iespējams savākt pat ar maģijas palīdzību. Pulkstenis rādīja septiņi. Ja šodien būtu vakardiena, tad Hermione jau būtu pārvērtību klasē. Bet ir šodiena. Hermionei gribējās raudāt atceroties slīdeņu riebīgo izrunāšanos. Visi bija noticējuši tam murgam par Maksūru! Bet tas nebija trakākais. Visvairāk aizskāra tas, ka Džinnija pie pusdienām nevēlējās runāt ar viņu, tikai izmeta: ― Es cerēju, ka tu mani sapratīsi, bet kļūdījos. Hermione lieliski saprata, ja vien viņa būtu pietiekami drosmīga, tad varētu pateikt, ka tas viss par Maksūru ir klaji meli, bet viņa nespēja. Bija sāpīgi apzināties, ka pašas labā slava (it sevišķi skolotāju acīs) bija svarīgāka par Drako jūtām. Vai viņš būtu pateicis, ja abi būtu mainītās lomās? Nē. Hermione neticēja, ka Drako spētu atzīties, ka ir viņas draugs, ja vien būtu populārs un ieredzēts slīdeņu vidū. Šodien viņš ne reizi neuzsmaidīja, pat nepalūkojās viņas virzienā. Tik pat labi Hermione varētu arī neeksistēt. Vai Drako ir apvainojies? Bet, kāpēc? Viņi jau pašā sākumā norunāja, ka nestāstīs par to citiem, ka slēps visu. Hermione piecēlās un jau grasījās mācīties, kad atcerējās, ka soma palikusi koptelpā. Viņa noskrēja pa kāpnēm uz koptelpu. Soma stāvēja blakus krēslam, kurā sēdēja Rons. Viņš par kaut ko cītīgi sarunājās ar Hariju. Kad Hermione piegāja pie krēsla un pieliecās paņemt somu, Rons nošņāca: ― Grifidorus raksturo drosme un nebaidīšanās riskēt. Hermione izlikās, ka neko nav dzirdējusi un devās atpakaļ uz savu istabu. Vai tiešām tas ir iespējams? Ja vien viņa saprata pareizi, tad Rons viņas klusēšanu uzskatīja par gļēvulību. Rons grib, lai viņa pasaka, ka ir kopā ar Malfoju? Neticami... Drosme un nebaidīšanās riskēt. Viņa nebaidās! Vai arī... Hermione nometa somu pie gultas. Patiesībā viņa baidās un kā vēl! Viņa baidās par to, ko teiks citi. Bet vēl vairāk viņa baidās, ka zaudēs Drako. Šī apziņa sāpīgi iedzēla sirdī. Ja vien viņa nekļūdījās, tad visdrīzāk Drako jau viņa ir zaudējusi. (veel viens gabals no mana staasta) |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 08.06.2025 23:42 |