Ctrl+V, Spēle 2005 Opcijas

[Sol Invictus]

Nošpikoju šo no cita foruma, kurā tas bija nošpikots no citurienes un citurienē arī tas bija nošpikots no citurienes... izskatījās intresanti. Tātad pavisam vienkārši - iebakstiet ar kursoru tajā vietā, kur jāraksta atbilde un nospiediet Ctrl+V un iepostojiet to kas parādās

[Logan]

***
― Labrīt, Hermione! Sveika, Džinnij! ― Lavendera un Parvati apsēdās pretī Hermionei un Džinnijai pie brokastu galda.
― Labrīt! ― abas uzrunātās atbildēja reizē.
― Vai neesat manījušas Parvati pūci, ― it kā neuzkrītoši ieminējās Lavendera.
― Nē, kas tad ir?
― Viņa gaida vēstuli no Fransuā – tas ir viņas draugs.
Lielībnieces – nodomāja Hermione.
― Jā, ― Parvati nopūtās, ― puiši ir lieliska padarīšana. Jums tā nešķiet?
Džinnija pamāja ar galvu. Viņiem jau nebija ne vainas, bet lieliski... tā kā par daudz labi teikts.
― Vai tev Džinnij kāds patīk? ― Lavendera pavaicāja.
― Nu, jā... Iespējams, kāpēc vaicā? ― Džinnija juta, ka sejā sakāpj sārtums.
― Tāpat. Un kurš ir tas laimīgais?
― Nu... ― Džinnija nezināja, vai var kaut ko teikt abām pļāpām. ― Tas tā kā ir noslēpums...
― Skaidrs, ― Parvati noteica. Patiesība Džinnijas jūtas viņu tik ļoti neinteresēja, bet kaut kā vajadzēja nonākt līdz Hermionei. ― Un kā ar tevi Hermion?
― Ko? ― Hermione sarāvās. Viņa tikko bija lūkojusies, kā Drako brokasto, un nemaz nedzirdēja sarunu.
― Parvati grib zināt, vai tev ir kāds, kas tev patīk? ― Lavendera pārjautāja.
― Ē... ― Hermione juta kā Džinnija iesper viņai pa kāju. ― Laikam ir. Nu jā...
Džinnija nemierīgi sagrozījās un uzmeta neuzkrītošu skatu Drako, kurš tobrīd tiesāja sviestmaizes.
― Un? ― Parvati nespēja valdīt ziņkārību. Tātad tomēr Hermionei arī kāds patika... ― Kas viņš ir? Vai simpātijas ir jūtamas arī no viņa puses? Jūtas ir abpusējas?
Hermione apmulsa pēc tāda jautājumu biruma.
― Man viņš iepatikās tikai nesen...
― Āāāāā! ― novilka Lavendera. Hermione sadusmojās. Viņas uzvedas tā, it kā Hermionei nevarētu būt draugs.
― Tas notika tad, kad viņš man paziņoja, ka es esmu skaistākā un jaukākā meitene skolā.
Lavendera strauji ievilka elpu. Parvati uzmeta viņai pārmetošu skatienu.
― Tad jau tas nozīmē, ka...
― Nē, Parvati, mēs nesatiekamies.
― Kāpēc?
― Mēs nolēmām nogaidīt. ― Stulbs paskaidrojums. Hermione jau sāka nožēlot savu neapdomību.
― Hermione, tev ir vai nav draugs? ― Parvati tieši pajautāja.
― Nu, ir. ― Hermione aprāvās, kāds sāpīgi viņai uzgrūdās – Harijs. No galda apakšas pēkšņi iznira Pīvzs. Hermione gandrīz izspļāva savu sulu, bet Pīvzs skaļi aurodams lidoja augšup.
― Uzmanību! Uzmanību! Grendžerai ir draugs!!! Uzminiet, kurš tas ir? Grendžera un čomiņš kokā sēž! Grendžera un čomiņš bučojās!!! ― Pīvza bļaustīšanos droši vien varēja dzirdēt pat Strupa pazemes kambaros.
Džinnija un Hermione sēdēja ar pārsteigumā ieplestām mutēm. Hermione juta kā skolēnu un skolotāju skatieni pievēršas viņai. No kauna varēja pat zemē ielīst. Rons nicīgi nosprauslājās, bet Harijs izlikās, ka tādu Hermioni nepazīst.
― Hermion, piedod, ― Parvati nočukstēja.
Hermione pamāja ar galvu.
― Neuztraucies, Parvati, es pati esmu vainīga, ― Hermione lūkojās uz slīdeņu pārsteigtajām un ņirdzīgajām sejām. Visas izņemot vienu... Drako lēnām piecēlās un devās prom, tā it kā notiekošais viņu nemaz neskartu. Paldies Dievam... Hermione bija baidījusies, ka Drako reaģēs pārāk uzkrītoši...
Pīvzs turpināja lidināties un bļaustīties. Pēc laika bļāvieni nokusa un viņš bija prom.

(stulbi, bet es vnk tikko ieliku savam stāstam turpinājumu)