Baltā pūķa hronikas. Ticības atslēga [c][pzp], skatīt ATD |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Baltā pūķa hronikas. Ticības atslēga [c][pzp], skatīt ATD |
14.10.2005 14:57
Raksts
#1
|
|
Lecina seskus Grupa: Biedri Pievienojās: 05.02.04 Kur: here there be dragons. |
Tātad šai liktenīgajā mirklī tiekas:
[Ungārijas ragaste] 22 gadus vecā Melisa Kaķpēdiņa, saukta Meka, pēc skata jaunāka par saviem gadiem, augumā apm. 1,65, līdz pleciem gariem, gaišiem matiem, zilpelēkām acīm, vidējas miesas būves. Viņu aizrauj bioloģija, patīk kā raktīt, tā lasīt. Pēc rakstura tīri mierīga, bet prot par sevi pastāvēt. [maleficarem] 22 gadus vecais Rainers Kohs, iesaukts par Reju, 1,77 m garš, vidējas miesasbūves, tumšbrūniem, gandrīz melniem matiem, brūnām acīm. Plašas intereses - kā pavārmāksla, tā ceļošana un zīmēšana. No dabas aktīvs cilvēks. [saule] 18 gadīgā Elīza, 1,65 m augumā, pelēkblodi mati, zaļas acis. Nav īpaši izteiktu interešu, ko stādīt augstāk par visu. Meitene ir impulsīva, attiecībās ar cilvēkiem piesardzīga, parasti cenšas nevienu neaizvainot. [Nero] 18 gadus vecais Mārtiņš Nerharts, 1,80m garš cilvēks, kuram ir lieks svars. Viņam ir gari mati, pelēkas acis. Interesē vēsture, ģeogrāfija un astronomija. Samērā kluss un kautrīgs cilvēks, bet izpalīdzīgs, grūti nokaitināms, labsirdīgs. /Text completed by Earnella/ Pārējos tēlus palūgšu kādu modu ierediģēt vēlāk.. Game______________________________________ Bija 18. oktobris, pirmdiena, pulkstens 12:00 pēc Griničas laika. Melisa atradās bibliotēkā. Šodien studiju nebija, un viņai bija pilna darba diena. Rainers bija melnbaltās grafikas lekcijā. Viņa priekšā bija balta lapa, viņš bija aizdomājies par kaut ko grūti nosakāmu. Elīza atradās skolā, un arī viņas koncentrācijas spējas stundas beigās vairs nebija īsti aktīvas. Šī bija visai apnicīga ekonomikas stunda, teorētiski šobrīd bija jāatbild uz veselu rindu jautājumu par naftas biznesa attīstību kopš Irākas kara sākuma. Mārtiņa skolā šobrīd bija iestājies pusdienu starpbrīdis divpadsmitajām klasēm, un viņš stāvēja pagarajā ēdnīcas rindā, visai bezmērķīgi blenzdams grīdā. Pēkšņi, vienā un tajā pašā mirklī, kaut arī viņi to nezināja, viņi ieraudzīja savādu simbolu. Vispirms viņi, protams, nodomāja, ka tas ir rādījies. Tomēr tas bija iespiedies prātā tik cieši, it kā nudien būtu bijis īsts... Game_______________________________________________ Vēlos jūsu komentārus par ilustrāciju veidu - linkiem. Protams, ATD sadaļā. Labu veiksmi! |
|
|
22.10.2005 16:30
Raksts
#2
|
|
Cep speķi Dūdijam Grupa: Biedri Pievienojās: 12.07.05 |
Kad Rainers atkal kārtīgi atvēra acis un paskatījās visapkārt, viņu gaidīja vēl viens pārsteigums. Labi pazīstamā parka ainava bija pazudusi, un tās vietā bija gluži cita - ar lielu un neparasti skaistu strautu, "kuram te nepavisam nav jābūt..", puisis pagalam apjucis nodomāja. Apstājies straumes pašā malā, viņš ieskatījās ūdenī. "Es jūku prātā. Tam nevar būt cita izskaidrojuma," Rainers ar nolemtības pieskaņu secināja. Jo atkal, atkal atspulgs nebija tāds, kādu to pienāktos redzēt. Taču pirms viņš bija spējis samanīt ko vairāk par vēl vienu siluetu sev blakus, viss noņirbēja, kāds pieskārās viņa plecam, un Rainers attapās aci pret aci ar svešu meiteni dīvainās drānās, kurām līdzīgas, kā puisis atklāja pēc rūpīgas sevis nopētīšanas, bija mugurā arī pašam. Pārsteigumā ieplestām acīm viņš raudzījās visapkārt - nopētot gan milzīgos kokus, gan čalojošo strautu, gan neparastās statujas strauta seklākajos ūdeņos. Tikai pēc mirkļa Rainers aptvēra, ka meitene viņam ir ko jautājusi.
-Ē.. Es esmu Rainers. Es studēju te, universitātē netālu.. viņš nedroši ar roku norādīja virzienā, kurā pēc visas tiesas un taisnības vajadzēja būt viņa pieminētajai mācību iestādei, bet kura, protams, tur vairs neatradās. -Un kas tu tāda būtu? Kur es esmu? Kā šeit nokļuvu? Un kas te vispār notiek..? ar katru jautājumu puiša balss kļuva arvien klusāka un izklaidīgāka, viņš nespēja nelūkoties apkārt pieaugošā izbrīnā. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 01.06.2024 12:42 |