Iesprostoti Fantāzijā [C] [PZP], How to get back in reality?! Opcijas

[Miss Doherty]

21. gs. - cilvēki ir aizmirsuši fantazēt. Un tomēr ir tādi, kuriem fantāzija ir visa viņu dzīve. Fantāzija kā aizmiršanās, kā pazušana no realitātes. Bet ko tad, ja Tu tiešām pazustu no realitātes?!

Sižets: cilvēks dzīvo ārēji parastu dzīvi - strādā, mācās, dažkārt satiekas ar sev līdzīgajiem, bet brīvajā laikā nododas vienīgajam, kas viņu dvēseli patiesa silda - pazūd izdomas, fantāzijas pasaulē. Katram sava - viens dodas kosmosa ceļojumos, viens iegrimst animes pasaulē, cits Bezgalīgajā stāstā dodas līdzi Arielam. Tomēr ne jau tik pasīvi viss ir - cilvēks ir īsts fanāts - dzīvo, strādā, ir, lai varētu dzīvot šo paralēlo dzīvi - iejusties sava iemīļotā varoņa ādā, staigāt pa iedomātām takām, kas no fantāzijas nāk, sajust sevī iedomātu maģisko spēku.
Bet fantāzijai notiek lūzuma punkts - fantāzija cilvēkā ir tik dziļa, ka viņš iekrīt otrā pasaulē - no realitātes izdomātajā.
Kur slēpjas problēma!? Fantāzijas pasaulē nekas nav izdomāts. Īstas briesmas iedomātai dzīvībai. Ķermenis neceļo starp šīm pasaulēm - ceļo tikai katra fantāzija, katra domas, katra astrālais ķermenis, kas tagad iesviests pasaulē, kur nekas nav īsts - tā pat kā paši šajā pasaulē.
Bet ķermenis ir palicis šeit, realitātē. Un reāli noveco. Kamēr Fantāzijā jūs vadat savas dienas, savas dienas vada arī šeit palikušais ķermenis. Kā dziļā komā iekritis. Tikai ir kāda nelaime - viss, kas notiek fantāzijas pasaulē, noteik arī šeit - realitātē. Turklāt ir vēl kāda maza nelaimīte...

Tātad spēle sākas ar brīdi, kad trakais fantžiju meistrars ir aizdzinis sevi līdz punktam, kad viss samainās vietām - realitāte ar Fantāziju. Fantāzija ir laba lieta, tikai tai realizējoties, realizējas arī iespēja sevi pakļaut briesmām. Ir jātiek atpakaļ.
Apstākļu sakritības pēc vienā Fantāzijas vietā nokļūst grupina ar cilvēkiem, kuriem sadarbojoties jātiek no Fantāzijas pasaules prom, lai paglābtu sevi no iznīcības.

Tātad tēla anektas (sūtīt uz PZ):

Vārds Uzvārds:
Vecums:
Rakstura apraksts:
Pagātnes apraksts:
Aizraujas ar:
Fiziskā sagatavotība:
Temperamenta tips:
Vēl kas par tēlu:

Pie izskata apraksta varētu būt arī bilde. Ja ir kādi tetuvējumi ar īpašu nozīmi miniet arī nozīmi.
Temperamenta tips jau būtu tā kā pie rakstura iekļauts, bet šeit vairāk domāts - emocionāli/garīgi noturīgs, viegli/grūti piemērojas u.c.
Vēl kas par tēlu - reliģiskā piederība, ja tāda ir, īpaša pārliecība, k-kādas slimības, kas varētu spēles laikā izausties, vai jebkas ko Jūsu fantāzija spēj sagudrot. Jo interesantāks tēls, jo interesantāka veidosies spēle. K-gan galvenais prast izspēlēt visu, ko sadomāsiet.
Pie pagātnes apraksta lūdzu norādīt arī pašreizējās attiecības ar ģimenes locekļiem, draugiem, kolēģiem u.c. Ja tādi ir, protams.

Nu jā - tad nu pagaidām viss.
Jautājumus, komentārus, ierosinājumus u.c. - šeit. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[..:Kerija:..]

Emīlija nespēja saprast, kas notiek. Tā vien gribējās sākt ārdīties, kliegt.. vienalga.. kaut ko... teikt, bet vārdi likās iesprūstam kaut kur pakrūtē... sākusi taustīties pa garo svārku sānu kabatām, viņa centās ko sameklēt. Lai gan pirms brīža vienā no kabatām atradās viņai vesela tulbiņabaldriānu un mazā kastītē iesprostotas bija pāris šaibiņas, tagad viņa neko no tām nespēja atrast.
Vai es būtu tās izlietojusi un tagad to te redzu? Domas vēl darbojās un tāpēc viņa nesaprata, kāpēc to te visu redz, lai gan bija ko salietojusies, pārlietojusies vai vēl nez kā dozējusi.
Emīlija kāpās uz priekšu, cik nu viņa ko apjēdza, ko dara... likās, ka viņa kustas, tomēr nekustas nemaz.. it kā tuvotos tiltiņam, tomēr tas likās dikti tālu.
Hloroforms! Viņa beidzot izteica. Šim vārdam nebija jēgas, vienkārši viņa to izteica, jo tas bija iesakņojies viņas domās un izskanēja, lai vienkārši zinātu, saprastu, ka vēl spēj parunāt.