Iesprostoti Fantāzijā [C] [PZP], How to get back in reality?! Opcijas

[Miss Doherty]

21. gs. - cilvēki ir aizmirsuši fantazēt. Un tomēr ir tādi, kuriem fantāzija ir visa viņu dzīve. Fantāzija kā aizmiršanās, kā pazušana no realitātes. Bet ko tad, ja Tu tiešām pazustu no realitātes?!

Sižets: cilvēks dzīvo ārēji parastu dzīvi - strādā, mācās, dažkārt satiekas ar sev līdzīgajiem, bet brīvajā laikā nododas vienīgajam, kas viņu dvēseli patiesa silda - pazūd izdomas, fantāzijas pasaulē. Katram sava - viens dodas kosmosa ceļojumos, viens iegrimst animes pasaulē, cits Bezgalīgajā stāstā dodas līdzi Arielam. Tomēr ne jau tik pasīvi viss ir - cilvēks ir īsts fanāts - dzīvo, strādā, ir, lai varētu dzīvot šo paralēlo dzīvi - iejusties sava iemīļotā varoņa ādā, staigāt pa iedomātām takām, kas no fantāzijas nāk, sajust sevī iedomātu maģisko spēku.
Bet fantāzijai notiek lūzuma punkts - fantāzija cilvēkā ir tik dziļa, ka viņš iekrīt otrā pasaulē - no realitātes izdomātajā.
Kur slēpjas problēma!? Fantāzijas pasaulē nekas nav izdomāts. Īstas briesmas iedomātai dzīvībai. Ķermenis neceļo starp šīm pasaulēm - ceļo tikai katra fantāzija, katra domas, katra astrālais ķermenis, kas tagad iesviests pasaulē, kur nekas nav īsts - tā pat kā paši šajā pasaulē.
Bet ķermenis ir palicis šeit, realitātē. Un reāli noveco. Kamēr Fantāzijā jūs vadat savas dienas, savas dienas vada arī šeit palikušais ķermenis. Kā dziļā komā iekritis. Tikai ir kāda nelaime - viss, kas notiek fantāzijas pasaulē, noteik arī šeit - realitātē. Turklāt ir vēl kāda maza nelaimīte...

Tātad spēle sākas ar brīdi, kad trakais fantžiju meistrars ir aizdzinis sevi līdz punktam, kad viss samainās vietām - realitāte ar Fantāziju. Fantāzija ir laba lieta, tikai tai realizējoties, realizējas arī iespēja sevi pakļaut briesmām. Ir jātiek atpakaļ.
Apstākļu sakritības pēc vienā Fantāzijas vietā nokļūst grupina ar cilvēkiem, kuriem sadarbojoties jātiek no Fantāzijas pasaules prom, lai paglābtu sevi no iznīcības.

Tātad tēla anektas (sūtīt uz PZ):

Vārds Uzvārds:
Vecums:
Rakstura apraksts:
Pagātnes apraksts:
Aizraujas ar:
Fiziskā sagatavotība:
Temperamenta tips:
Vēl kas par tēlu:

Pie izskata apraksta varētu būt arī bilde. Ja ir kādi tetuvējumi ar īpašu nozīmi miniet arī nozīmi.
Temperamenta tips jau būtu tā kā pie rakstura iekļauts, bet šeit vairāk domāts - emocionāli/garīgi noturīgs, viegli/grūti piemērojas u.c.
Vēl kas par tēlu - reliģiskā piederība, ja tāda ir, īpaša pārliecība, k-kādas slimības, kas varētu spēles laikā izausties, vai jebkas ko Jūsu fantāzija spēj sagudrot. Jo interesantāks tēls, jo interesantāka veidosies spēle. K-gan galvenais prast izspēlēt visu, ko sadomāsiet.
Pie pagātnes apraksta lūdzu norādīt arī pašreizējās attiecības ar ģimenes locekļiem, draugiem, kolēģiem u.c. Ja tādi ir, protams.

Nu jā - tad nu pagaidām viss.
Jautājumus, komentārus, ierosinājumus u.c. - šeit. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Miss Doherty]

Piebilde:ārpus alas atrodas - Kerija, Moskjis, Nihil. Visi pārējie atrodas iekšā alā.

Alā/kabinetā:

Trollis vispirms tā kā mazliet apraujas, kad Efija ierunājas visnotaļ pieklājīgi lūgdama nelamāties. Tad vēl viens cilvēks sāk runāt laipni. Tas jau visnotaļ samulsina pundurtrolli. Un tad Ksens sāk bļaut... un arī pāriet uz laipnu runāšanu.

Nu...
Viņš paveras uz klātesošajiem - vai tiešām viņi būs tie, kas klausīsies viņā? Vai viņiem tiešām interesēs? Iesāukmā tā mazliet neroši, tad jau arvein raitāk un raitāk - trollis sāka runāt, atbildēt uz jautājumiem...

Nu... šeit ir mans kabinets. Jūs jau redzat - nekas jau nav. Man jau tikai nesen pateic, ka jūs ieradīsies. Sanesu spilvens, piekārtoj... Gribēju atstāt labu iespaidu.
Pundurtrollis mazliet pieklusa. Pārlaidis skatienu klātesošajiem un viņu ieinteresētajām sejām viņš nosprieda, ka tas arī tā kā ir izdevies. Nokremšķinājies viņš turpināja
Es tikai jūs iereģistēš. Lai viņ zin, kas nāks un kas jāsagaida. Mums jau katram te sava dzīve arī. Un viss mums te iet uz galu - ar visu šito padarīšanu - ienācēji nekad nepaliek. Nu daži jau jā, bet kaut kas jau nav riktīg. Darbs jau man ar nav. Vairāk tagad visi ar privāto dzīvi ņemas. Te jau visādi iet - ne tikai šitādus pigorus gadās redzēt. Vispār jau es dikti samulsu, kad man pateic, ka vēl kādi būs - tagad es te ar rakstvedību ņemāsun nav jau vairs laik man te ar tiem ienācējiem ņemties. Un tagad - atkal pie vecajiem pienākumiem.
Jūs jau neko nesaprot... Eh.
Trollis pakasīja aiz auss un klusiņām nogārdzās
Es piereģistrēš jūs un tad jūs iet. Gan jau jūs sapratīs, kura ir jūsu vieta Fantāzijas impērijā...

Nu ta - kād tie vārdiņ?
Un atkal atsākās rakāšanās pa pergamentu kaudzi - tikai šoreiz jau pa apgāzto...


Ārpusē (tumsā):

Atkal parādās mazās gaismiņas. Tinkš! - tur. Tinkš - šeit! Tinkš - šeit un tur! Gaismiņas visapkārt un apkārt... Tikai šoreiz ne izmētātas pa visurieni, bet veidojot tādu kā tiltu. Uz zvaigžņu gaismas tilta krita vēl un vēl zvaigžņu - krita kā ūdens lāses strūklakā, krita radot klusas šļakatas.

Klusas putna spārnu vēdas - kāds nolaidās uz zvaigžņu tilta. Ļoti staruji nolaidās - vien balta gaismas strēle un kāds jau stāvēja tilta sākumā - otrā galā tam, kur atradāties jūs.

Kāda ārkārtīgi skaista būtne atradās 'tilta' otrā galā - pat nevarēja saprast kāda dzimuma tā bija, pat nevarēja tās sejas pantus skaskatīt... patiesībā pat seju nevarēja saskatīt. Viegls mirdzums apņēma līgano stāvu, kas virzījās šurp... Smaids. Nē, neviens vēl nesaskatīja būtnes seju - katrs sevī sajuta gaišo labvēlību ar kādu šurp nāca skaistuma personifikācija. Katrs sevī sadzirdēja balsi, kas liktu fēniksam apbrīnā apklust - balsi, kas aicināja jautāt. Balsi, kas iedrošināja. Balsi, kas aicināja - bez vilinājuma, bez kārdinājuma. Katrs sevī sajuta smaidu...

Šo rakstu rediģēja Emo Doll: 11.10.2005 19:54