Iesprostoti Fantāzijā [C] [PZP], How to get back in reality?! Opcijas

[Miss Doherty]

21. gs. - cilvēki ir aizmirsuši fantazēt. Un tomēr ir tādi, kuriem fantāzija ir visa viņu dzīve. Fantāzija kā aizmiršanās, kā pazušana no realitātes. Bet ko tad, ja Tu tiešām pazustu no realitātes?!

Sižets: cilvēks dzīvo ārēji parastu dzīvi - strādā, mācās, dažkārt satiekas ar sev līdzīgajiem, bet brīvajā laikā nododas vienīgajam, kas viņu dvēseli patiesa silda - pazūd izdomas, fantāzijas pasaulē. Katram sava - viens dodas kosmosa ceļojumos, viens iegrimst animes pasaulē, cits Bezgalīgajā stāstā dodas līdzi Arielam. Tomēr ne jau tik pasīvi viss ir - cilvēks ir īsts fanāts - dzīvo, strādā, ir, lai varētu dzīvot šo paralēlo dzīvi - iejusties sava iemīļotā varoņa ādā, staigāt pa iedomātām takām, kas no fantāzijas nāk, sajust sevī iedomātu maģisko spēku.
Bet fantāzijai notiek lūzuma punkts - fantāzija cilvēkā ir tik dziļa, ka viņš iekrīt otrā pasaulē - no realitātes izdomātajā.
Kur slēpjas problēma!? Fantāzijas pasaulē nekas nav izdomāts. Īstas briesmas iedomātai dzīvībai. Ķermenis neceļo starp šīm pasaulēm - ceļo tikai katra fantāzija, katra domas, katra astrālais ķermenis, kas tagad iesviests pasaulē, kur nekas nav īsts - tā pat kā paši šajā pasaulē.
Bet ķermenis ir palicis šeit, realitātē. Un reāli noveco. Kamēr Fantāzijā jūs vadat savas dienas, savas dienas vada arī šeit palikušais ķermenis. Kā dziļā komā iekritis. Tikai ir kāda nelaime - viss, kas notiek fantāzijas pasaulē, noteik arī šeit - realitātē. Turklāt ir vēl kāda maza nelaimīte...

Tātad spēle sākas ar brīdi, kad trakais fantžiju meistrars ir aizdzinis sevi līdz punktam, kad viss samainās vietām - realitāte ar Fantāziju. Fantāzija ir laba lieta, tikai tai realizējoties, realizējas arī iespēja sevi pakļaut briesmām. Ir jātiek atpakaļ.
Apstākļu sakritības pēc vienā Fantāzijas vietā nokļūst grupina ar cilvēkiem, kuriem sadarbojoties jātiek no Fantāzijas pasaules prom, lai paglābtu sevi no iznīcības.

Tātad tēla anektas (sūtīt uz PZ):

Vārds Uzvārds:
Vecums:
Rakstura apraksts:
Pagātnes apraksts:
Aizraujas ar:
Fiziskā sagatavotība:
Temperamenta tips:
Vēl kas par tēlu:

Pie izskata apraksta varētu būt arī bilde. Ja ir kādi tetuvējumi ar īpašu nozīmi miniet arī nozīmi.
Temperamenta tips jau būtu tā kā pie rakstura iekļauts, bet šeit vairāk domāts - emocionāli/garīgi noturīgs, viegli/grūti piemērojas u.c.
Vēl kas par tēlu - reliģiskā piederība, ja tāda ir, īpaša pārliecība, k-kādas slimības, kas varētu spēles laikā izausties, vai jebkas ko Jūsu fantāzija spēj sagudrot. Jo interesantāks tēls, jo interesantāka veidosies spēle. K-gan galvenais prast izspēlēt visu, ko sadomāsiet.
Pie pagātnes apraksta lūdzu norādīt arī pašreizējās attiecības ar ģimenes locekļiem, draugiem, kolēģiem u.c. Ja tādi ir, protams.

Nu jā - tad nu pagaidām viss.
Jautājumus, komentārus, ierosinājumus u.c. - šeit. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Miss Doherty]

/OOC: Atvainojos, ka 2 raksti pēc kārtas - rediģēt vairs neļāva/


BIC: Pundurtrollis ar pagalam aizvainotu aci blenza uz to žākli, kas sevi par Fransuā nosauca. Pēc mirkļa blenšanas viņš ieķērcās tik skaļi un tik nelabā balsī, ka pergamentu kaudze apgāzās, kādam pārītim klātesošo aizkrita auss, daži salēcās, bet tie, kuri vēl domāja sapnī esam, sajutās visnotaļ reāli jeb vismaz kā mazā murdziņā.
Fransuā! Fransuā!
Mazā pusradība brēca tik aizkaitināti kā tikko izvirdis vulkāns
Ko neteiksi - Fransuā! Kransuā! Krancuā! KRANCUĀ!
Izstiepis roku viņš bakstīja ar mezglaino pirkstu Fransuā vēderā tik stipri, cik nu viņam atļāva atrašanās stāvoklis - gluži vai zem francūžā. Tomēr viņš iemanījās bakstīt ātri un pa tām vietām, kuras Fransuā nemēģināja aizsegt.
ĀRĀ! Mani te pa vecu muļķi tur?! Garais slaists tāds! ARRRRRAAAAAAAA! Visi! Ārā, ārā, ārā!
Sīkās kājeles dipināja pa spilveniem piemētāto grīdu un raudzīja, kur kādam iespert.
Fransuā! Blenzīs te uz mani! Prom! Blenžas tādi! Lūriķi! Slaisti! Tūlīt jūs ar furunkuļiem apkritīs!
Brēkdams nebalsī un ārdīdamies kā miniatūra viesuļvētra viņš bīdīja visus uz izeju - sākumā nepamanāmām, mazām durtiņām, kas bija itin labi piemērotams viņa augumam, bet dažam labam lielajam cilvēkam varētu sagādāt pamatīgas grūtības izkļūšanas jautājumā.

Piezīme: Caur durtiņām saliecoties var izspraukties vidējas miesasbūves cilvēks. Cik atceros neviens resns nebija, bet apjomīgākam cilvēkam vajadzēs mesties četrrāpusun cerēt, ka neizsprūdīs.
Ja kāds iztiek otrā pusē - tumsa. Klusums un tumsa. Kā pašā sākumā. Kā tad, kad pēc jūsu domām bija jocīgais sapnis par kritienu./