Iesprostoti Fantāzijā [C] [PZP], How to get back in reality?! Opcijas

[Miss Doherty]

21. gs. - cilvēki ir aizmirsuši fantazēt. Un tomēr ir tādi, kuriem fantāzija ir visa viņu dzīve. Fantāzija kā aizmiršanās, kā pazušana no realitātes. Bet ko tad, ja Tu tiešām pazustu no realitātes?!

Sižets: cilvēks dzīvo ārēji parastu dzīvi - strādā, mācās, dažkārt satiekas ar sev līdzīgajiem, bet brīvajā laikā nododas vienīgajam, kas viņu dvēseli patiesa silda - pazūd izdomas, fantāzijas pasaulē. Katram sava - viens dodas kosmosa ceļojumos, viens iegrimst animes pasaulē, cits Bezgalīgajā stāstā dodas līdzi Arielam. Tomēr ne jau tik pasīvi viss ir - cilvēks ir īsts fanāts - dzīvo, strādā, ir, lai varētu dzīvot šo paralēlo dzīvi - iejusties sava iemīļotā varoņa ādā, staigāt pa iedomātām takām, kas no fantāzijas nāk, sajust sevī iedomātu maģisko spēku.
Bet fantāzijai notiek lūzuma punkts - fantāzija cilvēkā ir tik dziļa, ka viņš iekrīt otrā pasaulē - no realitātes izdomātajā.
Kur slēpjas problēma!? Fantāzijas pasaulē nekas nav izdomāts. Īstas briesmas iedomātai dzīvībai. Ķermenis neceļo starp šīm pasaulēm - ceļo tikai katra fantāzija, katra domas, katra astrālais ķermenis, kas tagad iesviests pasaulē, kur nekas nav īsts - tā pat kā paši šajā pasaulē.
Bet ķermenis ir palicis šeit, realitātē. Un reāli noveco. Kamēr Fantāzijā jūs vadat savas dienas, savas dienas vada arī šeit palikušais ķermenis. Kā dziļā komā iekritis. Tikai ir kāda nelaime - viss, kas notiek fantāzijas pasaulē, noteik arī šeit - realitātē. Turklāt ir vēl kāda maza nelaimīte...

Tātad spēle sākas ar brīdi, kad trakais fantžiju meistrars ir aizdzinis sevi līdz punktam, kad viss samainās vietām - realitāte ar Fantāziju. Fantāzija ir laba lieta, tikai tai realizējoties, realizējas arī iespēja sevi pakļaut briesmām. Ir jātiek atpakaļ.
Apstākļu sakritības pēc vienā Fantāzijas vietā nokļūst grupina ar cilvēkiem, kuriem sadarbojoties jātiek no Fantāzijas pasaules prom, lai paglābtu sevi no iznīcības.

Tātad tēla anektas (sūtīt uz PZ):

Vārds Uzvārds:
Vecums:
Rakstura apraksts:
Pagātnes apraksts:
Aizraujas ar:
Fiziskā sagatavotība:
Temperamenta tips:
Vēl kas par tēlu:

Pie izskata apraksta varētu būt arī bilde. Ja ir kādi tetuvējumi ar īpašu nozīmi miniet arī nozīmi.
Temperamenta tips jau būtu tā kā pie rakstura iekļauts, bet šeit vairāk domāts - emocionāli/garīgi noturīgs, viegli/grūti piemērojas u.c.
Vēl kas par tēlu - reliģiskā piederība, ja tāda ir, īpaša pārliecība, k-kādas slimības, kas varētu spēles laikā izausties, vai jebkas ko Jūsu fantāzija spēj sagudrot. Jo interesantāks tēls, jo interesantāka veidosies spēle. K-gan galvenais prast izspēlēt visu, ko sadomāsiet.
Pie pagātnes apraksta lūdzu norādīt arī pašreizējās attiecības ar ģimenes locekļiem, draugiem, kolēģiem u.c. Ja tādi ir, protams.

Nu jā - tad nu pagaidām viss.
Jautājumus, komentārus, ierosinājumus u.c. - šeit. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Miss Doherty]

Tumsa. Klusums. Bezsvara stāvoklis.

Tālumā maza gaismiņa. Klusa švīkstoņa. Lēna virzība uz priekšu.

Gaismiņu kļūst arvien vairāk - mazi, sīki punktiņi kaut kur tālumā. Un arī skaņu kļūst arvien vairāk. Jeb klusums spiežas ausīs? Jūti kā vēja (?) brāzmas gar Tevi slīd - lēni, kā neīstas. Spēcīgi sajūtamas, bet maigas. Maza gaismiņa tepat blakus! Maza zvaigznīte. Tikai gaisma. Mēģini satvert - pazūd. Gaismiņu kļūst tik daudz, ka vairs jau neskaiti un pa pat nepamani, ka rodas arvien jaunas un jaunas. Lēnām sāc ieraudzīt to, kas apkārt - nekas. Lielā, melnā nekur esi. Lēnām parādās kas gravitācijai līdzīgs - sāc krist lejup. Palēnināti, bet ātrums pieaug. Parādās kas līdzīgs krāsu pleķiem. Pēc mirkļa saproti, ka tu krīti zemē. Ūdens, baltas smiltis, klintis... lēnām krīti. Lēnām? Nē, nu jau vairs ne lēnām! Ātrums pieaug. Gaiss sitas sejā, sirds dauzās ar 200 sitieniem minūtē, cauri mākonim, cauri otram... acis aizžmiedzas! Tūlīt būs klints... Nēēē!!!

Pļekš, pļeks, pļekš! Kāds aplaudē. Kāds smejas. Urkšķošiem, vecišķiem smiekliem. Smejas un pļeckā plaukstas vienu pret otru.
Tā sejas izteiksme...
Smiekliņš.
Es pajokoju. Bija taču smieklīgi?
Vēl mazs smiekliņš, tad krunkainā pundura seja savelkas pagalam nopietnā grimasē un bargi uzlūko Tevi. Un tomēr - lūpas atkal savelkas greizā vieplī, ko pats punduris būtu nosaucis par smaidu. Jeb smīnu.
Nu tad pie formālās daļas!
Miniatūram norvēģu trollim līdzīgais punduris apgriežas un steidzīgi tipina pie miniatūrā rakstāmgalda, kas novietots istabas stūrī.

Pēc mirkļa, beidzis ar atplestu muti un pagalam stulbu skatienu blenzt uz punduri, pamani, ka neesi vienīgais šajā telpā. Jā, protams, protams, šeit ir iepriekšminētais pundurtrollis, bet ne tas! Šeit ir apmēram vēl 10 tādu pašu kā tu - cilvēku ar krīta bālu seju un neko nesaprotošu skatienu. Cits šķiet gan jau ir beidzis blenzt uz trolli un pēta telpu, kurā atrodaties, cits vispār šķiet nav spējīgs redzēt neko, bet vēl kāds... ir pat iejuties?! WTF?!

Pamani, ka atrodies tādā kā alā... alveidīgā telpā. Maza, piebāzta ar tīstokļiem, pilna ar putekļiem, pa grīdu izmētāti spilveni... uz kuriem Tu sēdi. Šķiet, kāds mēģinājis īsā laika posmā sen neizmantotu darba kabinetu pārvērst par pieņemamo telpu...

******

Nu ko? Lai tā būda rūc (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)