Nemirstība - vai dāvana?, mūžīgi mūžos - pa īstam!!! Opcijas

[altonis]

Gribēju es šoreiz par elfu nemirstību padiskutēt.

For the Elves die not till tile
world dies, unless they are slain or waste in grief (and to both these seeming deaths they are subject); neither does age subdue their strength, unless one grow weary of ten thousand centuries; and dying they are gathered to the halls of Mandos in Valinor, whence they may in time return. (Silmarillion, Chapter 1)

Kā jau redzat, elfi nemirst no vecuma. Elfi mirst tikai no ievainojumiem vai bēdām. Vai tas ir labi vai slikti? Man liekas, ka nemirstība - tas jau ir par daudz. Mūžīga dzīvošana - vai tas, jūsuprāt, ir lāsts vai dāvana?
BTW - nesapratu unless one grow weary of ten thousand centuries.
Kas tad notiek pēc tiem 1 000 000 gadiem?

[Logan]

Dzīvot kā elfi no GP sākumā varētu likties feini (pirmos 500 gadus), taču ar laiku iestātos apnicība. Arī HP filozofu akmens izgudrotājs bija dzīvojis baigi ilgi un kā Dumidors teica ja tavs prāts ir sakārots kā grāmata, nāve ir nākamais lielais piedzīvojums.

Ar cieņu, Burunduks.

Laikam jau piekriitu. Man skiet, ka nemirstiiba nav daavana, bet laats. dziivot ilgi buutu jauki, bet muuziigi (vai kaads vipaar var aptvert, ko tas noziimee?) es gribeetu dziivot ilgi, ilgi, bet negribeetu buut nemirstiiga. Taads man sobriid garastaavoklis un noskanojums. Iespeejams, ka domas mainiisies...