Amerikas pirāti [ATD][BP] Opcijas

[Sol Invictus]

Pieteikties šai spēlei var te (arī pēc spēles sākuma)
_________________________________

Bija 1960. gada 10. janvāra vakars, Jamaikā Portrojālas ostā kāds pirātu kuģis beidzot taisījās iziet jūrā pēc tam kad ilgās un mokošās cīņās beidzot bija ievēlēts jauns kapteinis - par to bija kļuvis Džordžs Viljams Vengdols. Kaut kur noplukušās barkas dzīlēs atdusējās pirātu pēdējā laika lielākais ieguvums par kuru viņi cerēja iegūt bagātīgu izpirkuma maksu - Havannas gubernatora meita Antonete...

[Moskjis]

Neviens neatsaucās, tik putni pacēlās gaisā no koku galotnēm. Visa pakārtne bija akmeņiem un klintīm pārpildīta, pat koki, likās, aug uz klinšu gabaliem ne zemē. Brīdi padomājis nācu pie secinājuma: esmu Tortugas salā, ziemeļu pusē. Atceroties šīs salas aprakstu spriedu, ka jāiet uz dienvidiem. Ziemeļu puse šai salai ir pārāk neviesmīlīga, tajā nav iedzīvotāju. Kurpretī dienvidu pusē ir milzīga osta Monsieur le Passeur laipnā pārvaldībā.
Gremdējies šādās 'dziļās' pārdomās devos salas iekšienē. Manu prieku vairoja apziņa, ka sala nav pārāk liela un visādiem augļiem un citiem derīgiem augiem pārbagāta.

Eh, par ātru pieminēju labus augļus...
Pāris augļu ieēšana noveda pie nelabas paražas -- vēdera satura atvieglināšanas ik pēc pārdesmit minūtēm.
Jūtos briesmīgi, turpmāk augļus plūkšu tikai no kokiem, kritušajiem nepieskaršos...

Par laimi, vakarpusē vēders nostabilizējās. Un kas ir vēl labāk, ieskrēju tieši mazu cūciņu barā, likās -- mans sapnis piepildās...
Diemžēl cūciņas bija visai veiklas. Kādas desmit minūtes skraidīju viņām pakaļ bez rezultātiem, tad pēkšņi iedomājos sevi no malas: skraida tāds vīrs ar nazi, visnotaļ nosmērējies, sviedri līst un bļauj uz cūkām... Tā rezultātā uznāca smieklu lēkme...
Tā man krietni uzlaboja garastāvokli... Kā arī atjaunoja spriešanas spējas, kuras vēdergraismes bija krietni samazinājušas.

Ar līdzņemto nazi nogriezu šmaugu mietu, uzasināju to un noslēpos krūmos pie koka, kura augļus cūkas bij ēdušas... Nepagāja nemaz tik ilgs laiks, kad jau cepu ugunskurā vien maz cūciņ. Vēl tikai vīna trūka lai dzīve būtu skaista.
Tad atmiņā uzausa viena drauga teiktais:
Here grow likewise in huge number those trees called Palmetto, whence
is drawn a certain juice which serves the inhabitants instead of wine, and
whose leaves cover their houses instead of tiles.

Kamēr svēl mani apgaismoja saules stari, sameklēju šo koku audzi. 'Pārcēlu' savu ugunskuru pie viena no šiem kokiem un ar uguns un naža palīdzību to nogāzu.
Koka stumbrs man tagad kalpoja par malku un lapas par jumtu naktij.
Diemžēl vīnu man neizdevās iegūt, Ar nazi aturbināju vaļā koka augšdaļu, kur vīns bija iegūstams, bet vienu man tas vīrs bija aizmirsis pieminēt: sula vispirms bija jāizspiež no kautkādas masas. Bet man: ne trauka, ne kā..
Nospriedu ka iztikšu bez.
Eh, garda gan tā cūkas miesa. Vēl tikai maizi derētu...



The Spaniards, who gave name to this island, called it so from the
shape of the land, which in some manner resembles a great sea tortoise,
called by them tortuga de mar.