![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 21.07.04 Kur: Tallina Niks 2006 ![]() |
Pieteikties šai spēlei var te (arī pēc spēles sākuma)
_________________________________ Bija 1960. gada 10. janvāra vakars, Jamaikā Portrojālas ostā kāds pirātu kuģis beidzot taisījās iziet jūrā pēc tam kad ilgās un mokošās cīņās beidzot bija ievēlēts jauns kapteinis - par to bija kļuvis Džordžs Viljams Vengdols. Kaut kur noplukušās barkas dzīlēs atdusējās pirātu pēdējā laika lielākais ieguvums par kuru viņi cerēja iegūt bagātīgu izpirkuma maksu - Havannas gubernatora meita Antonete... |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Gāž podus mikstūrās ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 15.07.05 ![]() |
Ritēja minūtes, tad stundas.. Laiks bija gara, viļņojoša čūska, kura ēda savu asti. Augšā, lejā, augšā, lejā.... Un milzīgs zvaigžņu jums virs galvas.
Viss bija vienāds, ūdeņu urdzēšana gar 'plosta' malām, kādas zivs plunkšķis un tumsa, milzīga tumsa, kur vienīgais gaišums bija zvaigznes virs galvas. Bija auksts, sasodīti auksts un nepatīkams. 'Plostam' mūžīgi šļācās pāri ūdens un tas nekādīgi nepalīdzēja sasildīties. Kustēties nebija iespējams, mans transporta līdzeklis bija visai zvalstīgs un apvelt to otrādi nebija ne mazākās vēlēšanās. Mana vienīgā izklaide bija domas. Domas, domas un vēlreiz domas.. Par biedriem, par mājām. Kā klājās manām māsām, kā brāļiem. Sen nebiju viņus redzējis, dzirdējis kādas ziņas. Nezkādēļ tas tagad atausa atmiņā. Domas šaudījās kā kuģi. Mani sapņi, ieceres. Tie likās tik nereāli. Kā spoku kuģis baltā naktī... Tikai vienreiz kautkur.... Kādreiz redzēts sapnis atkal atnāk... Sapnis stāv un neļauj tālāk iet... Jutos vientuļš, ārkārtīgi.. Un zvaigznes virs galvas, kā ņirgājoties par mani. Vēlējos tumsu. Tumsu un aizmirstību. Dodiet man vīna ezerus un upes es saucu tukšumā. Dodiet, dodiet es čukstēju. Tik ļaujiet man aizmirst kur atrodos. Nez kādēļ atmiņā uzausa Žozefīne. Viņai šis noteikti ir grūtākais laiks. Pēdējo reiz kad redzēju viņa tādā ļoti interesantā apģērbā skrēja laukā no kapteiņa kajītes... Vai viņa vispār dzīva? Pēkšņā māņticības lēkmē sev nozvērējos. Dod kungs man izdzīvot. Atradīšu viņu un uzdāvināšu ziedus. Kuģi ar ziediem piekraušu... Šo rakstu rediģēja Moskjis: 29.09.2005 17:42 |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 03.05.2025 14:00 |