Amerikas pirāti [ATD][BP] |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Amerikas pirāti [ATD][BP] |
18.09.2005 20:02
Raksts
#1
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu Grupa: Biedri Pievienojās: 21.07.04 Kur: Tallina Niks 2006 |
Pieteikties šai spēlei var te (arī pēc spēles sākuma)
_________________________________ Bija 1960. gada 10. janvāra vakars, Jamaikā Portrojālas ostā kāds pirātu kuģis beidzot taisījās iziet jūrā pēc tam kad ilgās un mokošās cīņās beidzot bija ievēlēts jauns kapteinis - par to bija kļuvis Džordžs Viljams Vengdols. Kaut kur noplukušās barkas dzīlēs atdusējās pirātu pēdējā laika lielākais ieguvums par kuru viņi cerēja iegūt bagātīgu izpirkuma maksu - Havannas gubernatora meita Antonete... |
|
|
21.09.2005 23:24
Raksts
#2
|
|
Sēž zem Šķirmices Grupa: Biedri Pievienojās: 25.08.04 Kur: Bibliotēka(21.00-8.00) Mājas(16.00-21.00) |
No kapteiņa dabūjis dunku sānos Kvakou pastreipuļoja pussoli atpakaļ un uzmeta pārsteigtu skatienu kapteinim. Un tad aktīvi pievērsās netīri brūngano klāja dēļu pētīšanai. Nolāpītās bara vadoņa pirmtiesības. Galvassāpes arī lika par sevi manīt. Pie sevis murmulēdams kaut ko par savu grūto dzīvi Kvakou aizvilkās līdz tilpnei, no kuras jau tika lādētas ārā ruma muciņas un, pa kluso savācis pudeli, aizvilkās uz savu lāvu lāpīties. Kad dzīres sākās pa īstam, Kvakou jau atkal bija formā un gatavs vai pašu velnu piebeigt. Un, ja nebija velna, varēja iztikt arī ar rumu.
Drīz vien Kvakou jau bija sasniedzis to stāvokli, kad vārdi paši nāk pār lūpām un ir steidzīgi jāmeklē klausītājs, savādāk var sākties ne tikai fiziskās, bet arī garīgās paģiras a'la "cik grūta dzīve un mani neviens nesaprot". Kā par nelaimi Kvakou drīz pamanīja izdevīgu upuri- netālu kā jau parasti savrupu sēdēja Gilberts. Pienācis Pie Gilberta, Kvakou tam piegrūda savu ruma pudeli, kuru gan tūlīt atņēma, nosēdās blakus un grūtsirdīgi nopūties sāka: "Eh, vai tu vispār vari iedomāties, kā ir būt par indiāni? Tev jau labi, tava āda ir balta, ko tu vari zināt... Piemēram aizpagājušo reizi, kad piestājām krastā, es devos apciemot sarkano lukturu kvartālu. Ieeju glaunā iestādījumā- sarkani dīvāni, visur maiga gaisma, meitenes visām gaumēm, viss kā vajag... Un madāma, šitā mātes nolādētā m**ka mani sūta prom, pat sauc savus večus: "Mēs tādus kā tu neapkalpojam, atrodi sev kādu netīru indiāņu pada*zu, ko d***t" It kā man naudas nebūtu! Pilnas kabatas! Sasodīts! Un vai es tev stāstīju par to sardzes priekšnieku, kas lika man tīrīt viņa zābakus? Man!! Un ko es varēju darīt, deviņi pērkoni! Kaut pērtiķis viņam galvu norautu un žņaudzējčūskas iekšas izēstu... " Tādā garā Kvakou turpināja, līdz palika viens, kas gan netraucēja turpināt vien runāties ar sevi. Tomēr pēc kāda laika visu laiku konstanti patērētā ruma daudzums nolika arī viņu pie vietas... t.i. uz klāja blakus virves rituļiem. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 07.06.2024 17:13 |