Amerikas pirāti [ATD][BP] Opcijas

[Sol Invictus]

Pieteikties šai spēlei var te (arī pēc spēles sākuma)
_________________________________

Bija 1960. gada 10. janvāra vakars, Jamaikā Portrojālas ostā kāds pirātu kuģis beidzot taisījās iziet jūrā pēc tam kad ilgās un mokošās cīņās beidzot bija ievēlēts jauns kapteinis - par to bija kļuvis Džordžs Viljams Vengdols. Kaut kur noplukušās barkas dzīlēs atdusējās pirātu pēdējā laika lielākais ieguvums par kuru viņi cerēja iegūt bagātīgu izpirkuma maksu - Havannas gubernatora meita Antonete...

[Miss Doherty]

Izstaipījusies, sasmiņķējusies un uzcirtusies tā it kā būtu jau pusnakts pienākusi, Žozefīne pamata savus pavisam nožēlojamos apartamentus, lai parādītu savu sejiņu rīta saules stariem.
Saules stari nebija vienīgais, kas bijauz klāja - visi, kā jau ierasts, bija pamodušies un aktīvi darbojās. Pametusi skatu apkārt viņa saprata kāpēc rīts sākās ar galvassāpēm - viņi bija devušies jūrā. Cik apnicīgi! Kaut gan nē! Šoreiz bija savādāk - ja viņi devās jūrā, tas nozīmēja, ka jaunais kapteinis ir iecelts! Jauns saimnieks... Nakstauriņš nodomāja vismaz pati no sevis neslēpjot, ka necik laimīga par vecā kraķa nobeigšanos nav. lai vai kāds, vienā ziņā viņš bija labs - kas ir viņa, tas ir viņa un nevienam gar to nav jāgrābstās! Kā būs tagad? Kas to, lai zin. Vispirms tā kā derētu noskaidrot, kā istabā tad tagad naktis viņa pavadīs. Un - JA pavadīs...

Grūti bija uzreiz tā atradināties no deguntiņa raukšanas raugoties uz indiāni Kvakou vai, viņasprāt, uzpūtīgo Džordžu, tomēr viņa veltīja abiem vienu no saviem uzspēlēti jaukajiem smaidiem, nemaz nemēģinot noslēpt, ka sēro par veco kapteini.
Oho, Kvakou, tu nu gan svaigs kā reņģe!
Savilkusi lūpas vēl samākslotākā smaidā ar viegli izsmejošu toni novilka mazais pirātu kuģa naktstauriņš...