Amerikas pirāti [ATD][BP] Opcijas

[Sol Invictus]

Pieteikties šai spēlei var te (arī pēc spēles sākuma)
_________________________________

Bija 1960. gada 10. janvāra vakars, Jamaikā Portrojālas ostā kāds pirātu kuģis beidzot taisījās iziet jūrā pēc tam kad ilgās un mokošās cīņās beidzot bija ievēlēts jauns kapteinis - par to bija kļuvis Džordžs Viljams Vengdols. Kaut kur noplukušās barkas dzīlēs atdusējās pirātu pēdējā laika lielākais ieguvums par kuru viņi cerēja iegūt bagātīgu izpirkuma maksu - Havannas gubernatora meita Antonete...

[Moskjis]

Beidzot miers. Visi lūzumi, griezumi, 'you name it' apkopti. Bet, ja šādas 'izklaides' atkārtosies bieži: man vajadzēs palīgu.
Veicu nelielu pastaigu pa pilsētu.
Aptiekas, noliktavas, vienīgā grāmatnīca...
Bija uzjautrinoši klausīties līdzi nākošos biedrus: "Eu, dok, tev takš nav vēlmes mūs visus pie tēviem aizsūtīt, ko! Es to melno negribu dzert," tas 'melnais' gan bija tinte.

Atgriezāmies uz barkas, pasveicināju Gilbertu. Nez kādēļ viņš tāds drūms šodien? Eh, varētu viņam pudeli ruma iedot, bet atturīgs, nedzers līdz 'peciņas gaisā'. Protams, tas arī labi, uzticams cilvēks, sardzē nenodzersies etc.

Mantas noliktas manā kajītē, vēlāk sakārtošu.

'Izspiedu' no 'Cook' sauju rozīņu, kādu ceptas gaļas gabalu, vīna maisu un pāris maizes rikas. Jāaiznes gūsteknei.

Viņai jābrauc uz veco pasauli: ar tādu balsi operās jāuzstājas. Bet šeit uz kuģa...
Vīkšķis mutē un rokas aiz muguras. Vispār grūti tādām smalkām dāmām: nazi nedod, jāēd ar pirkstiem, rociņas jāsmērē.

Sardzes maiņa. Parasti jau gūstekņi netika sargāti, bet: tāda gūstekne ir zelta vērta.
Un zeltu mēs mīlam, vai precīzāk tās iespējas ko zelts mums dod.

Jāsaka paldies vecajam kapteinim, viņa naudas maisiņš ļāva piepildīt manu vēlmi: veidot bibliotēku. Protams, pagaidām grāmatas ir maz. Pāris grāmatas par dabaszinātnēm, ķīmiju, divi bruņinieku stāsti, par lētu naudu atpirkti no kāda matroža. Viņš tos mūsu gūsteknes ceļasomā atrada. Kā arī "Gargantija un Pantagriēls"

Pamazām sakārtoju savu 'ekipējumu', atgūlos lāviņā un lasu. Šoreiz 'Gargantiju':

Would to God everyone had as certain knowledge of his genealogy since the time of the ark of Noah until this age. I think many are at this day emperors, kings, dukes, princes, and popes on the earth, whose extraction is from some porters and pardon-pedlars; as, on the contrary, many are now poor wandering beggars, wretched and miserable, who are descended of the blood and lineage of great kings and emperors, occasioned, as I conceive it, by the transport and revolution of kingdoms and empires, from the Assyrians to the Medes, from the Medes to the Persians, from the Persians to the Macedonians, from the Macedonians to the Romans, from the Romans to the Greeks, from the Greeks to the French.

Konrāds

Šo rakstu rediģēja Moskjis: 19.09.2005 10:04