Mardalēnas akmens, Viens par visiem, visi par vienu... Opcijas

[Ungaarijas ragas...]

Dzīve ritēja savu ierasto gaitu, kā parasti avīzēs pirmās lapas aizņēma ziņas par katastrofām, kārtējām augsti stāvošu personu aizdomīgām darbībām un citām tikpat svarīgām lietām. Taču tie daži, kas to vēlējās pamanīja nelielo rakstiņu, kas bija paslēpies lapas "Ārzemju ziņas" pašā apakšējā stūrī un vēstīja: "...Tempļa patiesais vecums, gan vēl joprojām nav noskaidrots, tāpat kā ir palikušas neskaidras vēl dažas lietas, tomēr arheologi uzskata, ka to var atvērt tūristiem. Kreupuči cilts vadonis ir paziņojis, ka arheologu darbs templī, ir iztraucējis dievietes garu un viņi ir pret tūristu ielaišanu templī. Tomēr vietējā valdība ir pretējās domās, uzsverot, ka tas sekmēšot valsts uzplaukumu..."
Vēl pāris kaut ko līdzīgu varēja izlasīt pāris interneta portālos, paslēpušos sadaļā "Vēstures liecības".
Vislabāk par Mardalēnas templi jau laikam bija informēti tie, kam ik dienas nācās saskarties ar arheoloģiju un vēsturi...

OOC: Uuuunnnn sāāākammmm! Aprakstiet, kā jūsu tēls nonāk templī, pēc šo ziņu iegūšanas... Labu ceļavēju!

[Lauwinja]

Piepeši sāka zeme drebēt. Sāra cenzdamies noturēt līdzsvaru mazliet nolīgojās, bet tad, kad nokrita kāda kolonna, sieviete nespēdama noturēties pakrita. Sāra mazliet sasita ceļus- tas arī viss. Sieviete rāpus pielīda pie kādas sienas. Visapkārt bija tumsa. Sāra dzirdēja tādu kā skrapstoņu. Meitene neko daudz neredzēja. Viņa atspiedusies ar muguru pret kādu sienu bija piekļāvusi sev pie krūtīm savu somu un itkā aizsargādamās bija sakļāvusi klāt arī kājas. Sāra pabāza galvu, lai apskatītos, vai neviens nav citis, un kas tieši bija noticis. Tumsā gandrīz neko nevarēja saskatīt- tikai to, ka kāda kolonna bija nogāzusies. Un vēl daži priekšmeti.
Vai visiem viss kārtībā?
sāra nedroši iesaucās. Viņa izņēma no somas digitālo fotoaparātu, un uzslēdza nakts režīmu, lai varētu kautko saskatīt.