Mardalēnas akmens, Viens par visiem, visi par vienu... Opcijas

[Ungaarijas ragas...]

Dzīve ritēja savu ierasto gaitu, kā parasti avīzēs pirmās lapas aizņēma ziņas par katastrofām, kārtējām augsti stāvošu personu aizdomīgām darbībām un citām tikpat svarīgām lietām. Taču tie daži, kas to vēlējās pamanīja nelielo rakstiņu, kas bija paslēpies lapas "Ārzemju ziņas" pašā apakšējā stūrī un vēstīja: "...Tempļa patiesais vecums, gan vēl joprojām nav noskaidrots, tāpat kā ir palikušas neskaidras vēl dažas lietas, tomēr arheologi uzskata, ka to var atvērt tūristiem. Kreupuči cilts vadonis ir paziņojis, ka arheologu darbs templī, ir iztraucējis dievietes garu un viņi ir pret tūristu ielaišanu templī. Tomēr vietējā valdība ir pretējās domās, uzsverot, ka tas sekmēšot valsts uzplaukumu..."
Vēl pāris kaut ko līdzīgu varēja izlasīt pāris interneta portālos, paslēpušos sadaļā "Vēstures liecības".
Vislabāk par Mardalēnas templi jau laikam bija informēti tie, kam ik dienas nācās saskarties ar arheoloģiju un vēsturi...

OOC: Uuuunnnn sāāākammmm! Aprakstiet, kā jūsu tēls nonāk templī, pēc šo ziņu iegūšanas... Labu ceļavēju!

[Ungaarijas ragas...]

Piepeši visus pārņēma dīvaina sajūta, ko izraisīja vieglais grūdiens. Tas atkārtojās ar krietni lielāku spēku, kaut kur atskanēja slāpēts būkšķis, acīmredzot bija nokritis kāds priekšmets. Un tad tas sākās...
Tempļa grīda zem kājām līgojās, liekot cilvēkiem streipuļot, lai nezaudētu līdzsvaru, uz galvas bira putekļi un smiltis, caur kuriem atskanēja Džeimsa balss: "Visiem bez panikas, dodieties tur..." Šai mirklī to noslāpēja būkšķis, ar kādu sabruka kāda pārāk apdauzīta kolonna. Vīrietis paguva vien pagrūst malā Luciferu, pirms kāds liels akmens no tās notrieca viņu zemē.
Taču līgošanās vēl nebeidzās, tai tikai vēl pievienojās nez no kurienes uzradies vējš, kas iebrāzās no ārienes. Līdz ar brāzmu sakustējās milzīgās ieejas durvis divarpus vīru augumā un ar skrapstoņu, kāda radās apakšējai malai beržoties pret akmens plāksnēm, aizvērās. Dobš būkšķis un iestājās tumsa, ko vienīgi caurstrāvoja pāris eļļas lampas pie sienām, kas nebija nokritušas un saplīsušas. Neviens cits gaismas stariņš nespēja ne no kurienes ielauzties. Tumsa un klusums, jo arī grūdienu vairs nebija, un putekļi,kas vēl nebeidza birt...

OOC: Nekas Aurelia, nu tad, kad visi ir... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/devil.gif)

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 14.09.2005 17:44