Mardalēnas akmens, Viens par visiem, visi par vienu... Opcijas

[Ungaarijas ragas...]

Dzīve ritēja savu ierasto gaitu, kā parasti avīzēs pirmās lapas aizņēma ziņas par katastrofām, kārtējām augsti stāvošu personu aizdomīgām darbībām un citām tikpat svarīgām lietām. Taču tie daži, kas to vēlējās pamanīja nelielo rakstiņu, kas bija paslēpies lapas "Ārzemju ziņas" pašā apakšējā stūrī un vēstīja: "...Tempļa patiesais vecums, gan vēl joprojām nav noskaidrots, tāpat kā ir palikušas neskaidras vēl dažas lietas, tomēr arheologi uzskata, ka to var atvērt tūristiem. Kreupuči cilts vadonis ir paziņojis, ka arheologu darbs templī, ir iztraucējis dievietes garu un viņi ir pret tūristu ielaišanu templī. Tomēr vietējā valdība ir pretējās domās, uzsverot, ka tas sekmēšot valsts uzplaukumu..."
Vēl pāris kaut ko līdzīgu varēja izlasīt pāris interneta portālos, paslēpušos sadaļā "Vēstures liecības".
Vislabāk par Mardalēnas templi jau laikam bija informēti tie, kam ik dienas nācās saskarties ar arheoloģiju un vēsturi...

OOC: Uuuunnnn sāāākammmm! Aprakstiet, kā jūsu tēls nonāk templī, pēc šo ziņu iegūšanas... Labu ceļavēju!

[grapefruit]

Lū brīdi vēroja vīrieša seju, tagad jau ar neslēptu ziņkārību.
-Pievilka, kā magnēts...
Vai gan tā viņa nebija gatava dēvēt arī iemeslu, kamdēļ pati te atradās. Novērsusies Lū nolika uz zemes lielo mugursomu, kura visai skaļi nograbēja - ja nu gadījumā priesterieņu zālēs būtu kas apgāzāms, vieglāk somu tomēr nest rokā - tiesa gan, ellišķīgi smaga tā bija... Brīvo roku Lū sniedza vīrietim:
-Lū.
Viņa īsi noteica, atkal lūkodamās vīrietim acīs.

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 13.09.2005 17:19