Mardalēnas akmens, Viens par visiem, visi par vienu... Opcijas

[Ungaarijas ragas...]

Dzīve ritēja savu ierasto gaitu, kā parasti avīzēs pirmās lapas aizņēma ziņas par katastrofām, kārtējām augsti stāvošu personu aizdomīgām darbībām un citām tikpat svarīgām lietām. Taču tie daži, kas to vēlējās pamanīja nelielo rakstiņu, kas bija paslēpies lapas "Ārzemju ziņas" pašā apakšējā stūrī un vēstīja: "...Tempļa patiesais vecums, gan vēl joprojām nav noskaidrots, tāpat kā ir palikušas neskaidras vēl dažas lietas, tomēr arheologi uzskata, ka to var atvērt tūristiem. Kreupuči cilts vadonis ir paziņojis, ka arheologu darbs templī, ir iztraucējis dievietes garu un viņi ir pret tūristu ielaišanu templī. Tomēr vietējā valdība ir pretējās domās, uzsverot, ka tas sekmēšot valsts uzplaukumu..."
Vēl pāris kaut ko līdzīgu varēja izlasīt pāris interneta portālos, paslēpušos sadaļā "Vēstures liecības".
Vislabāk par Mardalēnas templi jau laikam bija informēti tie, kam ik dienas nācās saskarties ar arheoloģiju un vēsturi...

OOC: Uuuunnnn sāāākammmm! Aprakstiet, kā jūsu tēls nonāk templī, pēc šo ziņu iegūšanas... Labu ceļavēju!

[Lauwinja]

Sāra pētīgi aplūkoja vīrieti, kas tikko bija pievienojies pulciņam, kas sekoja gidam, bet ātri atkal pievērsās gidam. Sāra ar ausīm tvēra katru izteikto vārdu, un visvairāk viņa vēlējās dzirdēt atbildi uz sievietes izteikto jautājumu. viņa vērīgi palūkojās uz gidu, un tad uz vietu, kur vajadzēja atrasties akmenim.
Tur noteikti atradās akmens. Mana nojauta saka man priekšā. esmu pārliecināta, ka nekļūdos. Sieviete domāja. Sāra aizsēja kurpju šņores, kas bija jau labu brīdi atsējušās, un izteisnojusies vērīgi palūkojās uz gidu.