Mardalēnas akmens, Viens par visiem, visi par vienu... Opcijas

[Ungaarijas ragas...]

Dzīve ritēja savu ierasto gaitu, kā parasti avīzēs pirmās lapas aizņēma ziņas par katastrofām, kārtējām augsti stāvošu personu aizdomīgām darbībām un citām tikpat svarīgām lietām. Taču tie daži, kas to vēlējās pamanīja nelielo rakstiņu, kas bija paslēpies lapas "Ārzemju ziņas" pašā apakšējā stūrī un vēstīja: "...Tempļa patiesais vecums, gan vēl joprojām nav noskaidrots, tāpat kā ir palikušas neskaidras vēl dažas lietas, tomēr arheologi uzskata, ka to var atvērt tūristiem. Kreupuči cilts vadonis ir paziņojis, ka arheologu darbs templī, ir iztraucējis dievietes garu un viņi ir pret tūristu ielaišanu templī. Tomēr vietējā valdība ir pretējās domās, uzsverot, ka tas sekmēšot valsts uzplaukumu..."
Vēl pāris kaut ko līdzīgu varēja izlasīt pāris interneta portālos, paslēpušos sadaļā "Vēstures liecības".
Vislabāk par Mardalēnas templi jau laikam bija informēti tie, kam ik dienas nācās saskarties ar arheoloģiju un vēsturi...

OOC: Uuuunnnn sāāākammmm! Aprakstiet, kā jūsu tēls nonāk templī, pēc šo ziņu iegūšanas... Labu ceļavēju!

[Unicorn]

Melinda bija nogurusi no diezgan garā lidojuma, tad vēl apgrūtinošā pārvietošanās uz citu lidmašīnu, nemaz nerunājot par kratīšanos vietējā konservu kārbā - autobusā, kas pretīgi smirdēja pēc desmaizēm, kas visu dienu nostāvējušas saulē. Un bija arī iemesls - desu smaka nāca no pavecāka vīrieša, kas sēdēja Melai aiz muguras. Uz vienu brīdi viņai pat palika slikti, bet tas par laimi pārgāja.
Lai arī cik viņa nebūtu nogurusi, Melinda nolēma jau šodien pat doties aplūkot templi. viņa kāri ieelpoja svaigo smaržu, kas valdīja visapkārt.
Nonākusi pie tempļa, viņa samaksāja sargam un ieejot iekšā, sievietei aizrāvās elpa un viņa sajūsmā gandrīz saļima - bija jāpieturas pie vienas arkas. Kad atnāca gids, Melinda ar spīdošām acīm vīrieti uzklausīja, ik pa brīdim saprotoši pamājot ar galvu. Viņa bija pārāk sajūsmināta lai ko teiktu vai jautātu.