Mardalēnas akmens, Viens par visiem, visi par vienu... Opcijas

[Ungaarijas ragas...]

Dzīve ritēja savu ierasto gaitu, kā parasti avīzēs pirmās lapas aizņēma ziņas par katastrofām, kārtējām augsti stāvošu personu aizdomīgām darbībām un citām tikpat svarīgām lietām. Taču tie daži, kas to vēlējās pamanīja nelielo rakstiņu, kas bija paslēpies lapas "Ārzemju ziņas" pašā apakšējā stūrī un vēstīja: "...Tempļa patiesais vecums, gan vēl joprojām nav noskaidrots, tāpat kā ir palikušas neskaidras vēl dažas lietas, tomēr arheologi uzskata, ka to var atvērt tūristiem. Kreupuči cilts vadonis ir paziņojis, ka arheologu darbs templī, ir iztraucējis dievietes garu un viņi ir pret tūristu ielaišanu templī. Tomēr vietējā valdība ir pretējās domās, uzsverot, ka tas sekmēšot valsts uzplaukumu..."
Vēl pāris kaut ko līdzīgu varēja izlasīt pāris interneta portālos, paslēpušos sadaļā "Vēstures liecības".
Vislabāk par Mardalēnas templi jau laikam bija informēti tie, kam ik dienas nācās saskarties ar arheoloģiju un vēsturi...

OOC: Uuuunnnn sāāākammmm! Aprakstiet, kā jūsu tēls nonāk templī, pēc šo ziņu iegūšanas... Labu ceļavēju!

[Ungaarijas ragas...]

Piepeši Nereona (Lord Nero) priekšā nez no kurienes izlēca vīrelis, augumā ap pusotru metru, zeltaini brūnu ādas krāsu, mandeļveida acīm, Dīvainākais bija tas, ka acu zīlīšu krāsa bija zila, nevis brūna kā vairumam iedzimto. Un mati viņam bija tumši brūni. Viss viņa apģērbs sastāvēja no palmu lapām taisītiem "svārkiem" līdz ceļiem un visādām virtenēm no sīkiem kauliem, kaltētiem augļiem un koka gabaliņiem ap kaklu.
Viņš cieši raudzījās uz augšu, Nereonam acīs un sāka bērt vārdus kā pupas nesaprotamā valodā. Brīžiem viņš vīkstīja dūres, it kā gribētu uzbrukt, brīžiem tonis kļuva lūdzošs.