Mardalēnas akmens, Viens par visiem, visi par vienu... Opcijas

[Ungaarijas ragas...]

Dzīve ritēja savu ierasto gaitu, kā parasti avīzēs pirmās lapas aizņēma ziņas par katastrofām, kārtējām augsti stāvošu personu aizdomīgām darbībām un citām tikpat svarīgām lietām. Taču tie daži, kas to vēlējās pamanīja nelielo rakstiņu, kas bija paslēpies lapas "Ārzemju ziņas" pašā apakšējā stūrī un vēstīja: "...Tempļa patiesais vecums, gan vēl joprojām nav noskaidrots, tāpat kā ir palikušas neskaidras vēl dažas lietas, tomēr arheologi uzskata, ka to var atvērt tūristiem. Kreupuči cilts vadonis ir paziņojis, ka arheologu darbs templī, ir iztraucējis dievietes garu un viņi ir pret tūristu ielaišanu templī. Tomēr vietējā valdība ir pretējās domās, uzsverot, ka tas sekmēšot valsts uzplaukumu..."
Vēl pāris kaut ko līdzīgu varēja izlasīt pāris interneta portālos, paslēpušos sadaļā "Vēstures liecības".
Vislabāk par Mardalēnas templi jau laikam bija informēti tie, kam ik dienas nācās saskarties ar arheoloģiju un vēsturi...

OOC: Uuuunnnn sāāākammmm! Aprakstiet, kā jūsu tēls nonāk templī, pēc šo ziņu iegūšanas... Labu ceļavēju!

[Lauwinja]

Lidmašīna nolaidās, un Sāra paņēmusi savas mantas devās ārā. Viņa bija jau izpētījusi ceļa maršrutu, un nojauta, kā tikt līdz templim. Sāra aizgāja nopirkt biļetes braucienam ar mazāku lidmašīnu, uz Pureučiči ciemu, lai pēctam sēstos kādā autobusā. Sāra vieksmīgi nopirkusi biļetes uz tuvāko reisu, kas bija pēc pusstundas, un devās izpētīt ciemu. Necik daudz sieviete nepaguva izpētīt, jo drīz jau nācās kāpt lidmašīnā. Sāra apsēdās diezgan labajā vietā pie loga, un atkal uzlikusi plejera austiņas gaidīja, kad lidmašīna sasniegs mērķi.
Lidmašīna nosēdās, un Sāra atkal paņēmusi mantas izkāpa. Sagaidījusi noplukušo autobusu, viņa uzsāka garlaicīgo, un krateklīgo ceļu uz galamērķi. Sāra pētīja apkārtējo dabu, un atkal klausījās plejerīša austiņās.
Drīz, drīz būšu klāt. Sāra apmierināti nodomāja un turpināja skatīties ārā pa logu.