Mardalēnas akmens, Viens par visiem, visi par vienu... Opcijas

[Ungaarijas ragas...]

Dzīve ritēja savu ierasto gaitu, kā parasti avīzēs pirmās lapas aizņēma ziņas par katastrofām, kārtējām augsti stāvošu personu aizdomīgām darbībām un citām tikpat svarīgām lietām. Taču tie daži, kas to vēlējās pamanīja nelielo rakstiņu, kas bija paslēpies lapas "Ārzemju ziņas" pašā apakšējā stūrī un vēstīja: "...Tempļa patiesais vecums, gan vēl joprojām nav noskaidrots, tāpat kā ir palikušas neskaidras vēl dažas lietas, tomēr arheologi uzskata, ka to var atvērt tūristiem. Kreupuči cilts vadonis ir paziņojis, ka arheologu darbs templī, ir iztraucējis dievietes garu un viņi ir pret tūristu ielaišanu templī. Tomēr vietējā valdība ir pretējās domās, uzsverot, ka tas sekmēšot valsts uzplaukumu..."
Vēl pāris kaut ko līdzīgu varēja izlasīt pāris interneta portālos, paslēpušos sadaļā "Vēstures liecības".
Vislabāk par Mardalēnas templi jau laikam bija informēti tie, kam ik dienas nācās saskarties ar arheoloģiju un vēsturi...

OOC: Uuuunnnn sāāākammmm! Aprakstiet, kā jūsu tēls nonāk templī, pēc šo ziņu iegūšanas... Labu ceļavēju!

[grapefruit]

Lū sēdēja istabiņā, pa kuras caurajiem griestiem iespīdēja pēcpusdienas svelmainā saule un blenza avīzē sev priekšā. Viņa sajuta trauksmi. Viņa zināja, ka viņai tur jānokļūst, tāpat, kā bija zinājusi, ka nevēlas studēt, Lū mēdza pakļautiem mirkļa idejām. Viņa nosvieda avīzi uz vienkārša galda un piecēlusies sāka nemierīgi staigāt pa istabu šurpu turpu, visbeidzot Lū izvilka no kāda skapja somu, atvēra to un sasvieda tajā kaudzi dažādu lietu, precīzāk, visu, ko vien varēja atrast, nekā īpaši vērtīga nebija.
Māja jau nekur nepazudīs.
Mazliet naudas bija iekrāts, tas tad arī bija vienīgais vērtīgais, tomēr tās patiešām nebija daudz, pietika labi ja ceļam...
Kad viņa beidzot nonāca pilsētā, viņai par laimi ide4vāsd atrast kādfu mašīnu, kas d3evās viņas izvēlētajā virzienā, šoferītis laipni piekrita viņu utr nogādāt. Viņš izrādījās lādzīgs vīrs, tomēr runīgs gan...
Beidzot Lū nonāca kuģu piestātnē, pasažieru kuģis uz viņai nepieciešamo vietu atgāja nākamajā dienā, tamdēļ nakti meitene pārlaida kādā noplukušā viesnīcā. Rīta agrumā viņa beidzot iekāpa kuģī, kas nebūt nebija labākajā stāvoklī... Mērķis tuvojās...

OOC: ceru, ka tur ūdens kaut kur tuvumā ir...