![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Valara ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 22.08.03 Kur: kaut kur te Dzejnieks 2008 ![]() |
tātad - iepostojiet te citu autoru dzejoļus - AUTORS OBLIGĀTS.
Aleksandrs Čaks Atzīšanās Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts: Tikai tevi es mīlējis esmu. Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc, Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu? Tur, kur bulvāri kūp, tevi satiku reiz Un vairs nezinu miera ne mirkli. Uz tā stūra, kur lūdz naudu ubags sev greizs, Mani samīs drīz ilgas kā zirgi. Vai tā diena vai nakts, ielās klīstu viens pats, Rauju lapas no kokiem un ceru, Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats, Bet -- tās tukšas es notekās beru. Tad es veros tāpat visos logos, varbūt Tavas acis tur redzēšu spīdam, Bet man cerību putni tikai smadzenēs zūd, Jūtu mirkļus tik mūžībā krītam. Kur tu esi, mans draugs?... Vai tai blāzmā, kas kūst Man no vientuļā mākoņa sejā?... Jeb no tevis man tik kā šīs ilgas, kas lūst Manā asā un satrauktā dzejā? Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts: Tikai tevi es mīlējis esmu. Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc, Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?... Šo rakstu rediģēja Alchemy: 02.07.2006 02:44 |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Kārto SLIM-us ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 24.02.05 ![]() |
Tā kā būtu mīļš dzejolītis, bet īstenībā jau tikai tāpēc, ka dievinu to dziesmu, kurai vārdi no šī dzejoļa -
Māris Čaklais Lietus sašuj Lietus sašuj, Lietus sašuj to, kas saulē nolobījies. To, kas šķēlies šķēlēs, Plaisās pakritis, pirms uzsavijies. Tās ir manas, saku lietum, Neaiztiec! Mierā liec! Tev ir visas pilnas puķes. Uguns ir mans zieds. Lietus rimti remdē, Savāc gaišiem, tāliem pirkstiem tas Visas šorīt piedzimušās, izkliedētās dzirkstis. Lietus rimti remdē. Tās ir manas, saku lietum, Neaiztiec! Mierā liec! Tev ir visas pilnas puķes. Uguns ir mans zieds. un arī šis dzejolis tapis par dziesmu - Austra Skujiņa Elēģija
Atkal rūtīs spiežas šī tumsa melnā Un vakars gausi, gausi soļus ceļ Diena izkvēlo kā cigaretes pelni Un mūžs no gadu akas sāpes smeļ Un logā uzzied ledus zieds Kas smaržojoši zied Vai varbūt tā ir paša sirds Zem sapņu saules siltās (Kas izgaro un lēni krūtīs mirst) Jau atkal krūtīs spiežas tumsa melnā Un atkal nakts un ēnas durvis ver Pa pieri glāsta vientulības delna Un mūžs no gadu akas sāpes smeļ Šo rakstu rediģēja webberly: 06.09.2005 06:25 |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 10.05.2025 05:27 |