Šausminošā vēsts[C][ATD], LS par Isakiju Opcijas

[rudo lapu vilcēn...]

Sākam spēli!

Skaists saules pilns rīts ir atausis pār Osmas bruģētajām ielām un ieliņām. Ir pagājusi nedēļa kopš no Lativkraftas izsūtīts ziņnesis. Tagad viņš nu ir ieradies Osmā.
Tirgus laukumā un pie ostas, kā arī šur tur citur var manīt piestiprinātas baltas lapas ar paziņojumu. Laukumiņā pie viena no Osmas lielākajiem krogiem "Priežu dēmons" kāds žandarms, pilsētas noteiktajā vienkāršajā uniformā, pie koka dēlīša liek klāt paziņojumu, tādu pašu, kādu var redzēt jau daudzos Osmas laukumos.
Pienaglojis klāt paziņojumu, kareivis atkāpās un novērtēja savu darbu.
-Tie nu gan būs vai nu prātu zaudējuši vai vienkārši muļķi.- viņš klusu norūca.
-Bet ser, viņi taču būs varoņi.- mazs zēns, šķiet nesen pamodies, pieskrēja pie žandarma un, aši pārlaidis acis paziņojumam, noteica.
-To mēs vel redzēsim.- par atbildi atrūca vīrs un aizsoļoja prom, kur pie slitas piesiets stāvēja un nedaudz nemierīgi dīdijās viņa zirgs.

Isakieši!
Senzemei tuvoja drūmi laiki, tādēļ visi, kuri sirdī droši un nebaidās nāves, lūgti pulcēties krogā "Priežu dēmons" līdz šīs dienas pusdienlaikam.
Tiek lūgti visi, kuri vēlas palīdzēt Senzemei drūmā stundā un nebaidās doties Trahtijas dzīlēs.
Pāvaldnieku padome.

[Unicorn]

Melnais zirgs spēra graciozus soļus pa pilsētas bruģi, pakavu izceltais troksnis atbalsojās pret māju sienām. Uz zirga sēdēja stalta jātniece, tumšiem un taisniem matiem un nedaudz stūrainu seju. Rūpīgi ieskatoties, tajā varēja manīt, ka lūpu kaktiņi ir savilkušies tikko manāmā smaidā.
Pie Niklasa sāniem priecīgi žvadzēja neliela soma, puspilna ar naudu. Šodien bija ražīga diena, jo pilsētā bija daudz iebraucēji, gandrīz visi interesējās par Akelas skaistajiem izstrādājumiem. Šodien viņa bija pārdevusi visas preces, tas meiteni sajūsmināja. Taču Akela bija ļoti izsalkusi, tāpēc izlēma doties uz viņas iemīļoto krodziņu - Priežu Dēmonu. Jā, tur dažkārt bija manāmi dīvaini radījumi, bet šis bija salīdzinoši lētākais krogs visā pilsētā.
Elfa viegli nolēca no ogļmelnā zirga un piesēja pie slitas. Noņēmusi nelielo somu ar naudu, viņa pavērās uz durvīm un pamanīja zīmīti. Hmmm.... nebūtu slikti doties kādā avantūrā... Ek, ieiešu iekšā un palūkošu. Ja iepatiksies, pievienošos.
Akela pavēra diezgan smagās ozolkoka durvis un devās iekšā. Viņa apsēdās pie galdiņa, kas atradās pie noputējušā loga un pavērās visapkārt, aplūkojot tautu, kas bija nolasījusies krogā.