Šausminošā vēsts[C][ATD], LS par Isakiju Opcijas

[rudo lapu vilcēn...]

Sākam spēli!

Skaists saules pilns rīts ir atausis pār Osmas bruģētajām ielām un ieliņām. Ir pagājusi nedēļa kopš no Lativkraftas izsūtīts ziņnesis. Tagad viņš nu ir ieradies Osmā.
Tirgus laukumā un pie ostas, kā arī šur tur citur var manīt piestiprinātas baltas lapas ar paziņojumu. Laukumiņā pie viena no Osmas lielākajiem krogiem "Priežu dēmons" kāds žandarms, pilsētas noteiktajā vienkāršajā uniformā, pie koka dēlīša liek klāt paziņojumu, tādu pašu, kādu var redzēt jau daudzos Osmas laukumos.
Pienaglojis klāt paziņojumu, kareivis atkāpās un novērtēja savu darbu.
-Tie nu gan būs vai nu prātu zaudējuši vai vienkārši muļķi.- viņš klusu norūca.
-Bet ser, viņi taču būs varoņi.- mazs zēns, šķiet nesen pamodies, pieskrēja pie žandarma un, aši pārlaidis acis paziņojumam, noteica.
-To mēs vel redzēsim.- par atbildi atrūca vīrs un aizsoļoja prom, kur pie slitas piesiets stāvēja un nedaudz nemierīgi dīdijās viņa zirgs.

Isakieši!
Senzemei tuvoja drūmi laiki, tādēļ visi, kuri sirdī droši un nebaidās nāves, lūgti pulcēties krogā "Priežu dēmons" līdz šīs dienas pusdienlaikam.
Tiek lūgti visi, kuri vēlas palīdzēt Senzemei drūmā stundā un nebaidās doties Trahtijas dzīlēs.
Pāvaldnieku padome.

[mr Bl@ck]

Vervols soļoja pa Osmas ieliņām vērodams ļaudis kas soļoja visos virzienos savās darīšanās. Nonācis Osmas tirgus laukumā viņš devās uz tā tālāko stūri kur viņš zināja večiņas pārdeva zālītes. Soļojot starp daudzajām bodītēm viņš ievēroja Paziņojumu. Tas nu ir iteresanati Vervols nomurmināja. Pēkšņi viņu pārņema piedzīvojumu kāre tas bija kas neparasts. Kāpēc gan viņš parasts hronists dotos ceļā? Un tomēr slava kas apvija to teiksmu varoņus kuru teiksmas viņš bija dzirdējis un iegaumējis bija pārāk vilinoša.
Ek lai saper mani viņš nodomaja Došos viņiem līdz šī doma bija cieta un nesagraujama kā granīta siena. Pavērsis acis pret sauli Vervols redzeja ka līdz noteiktajam laikam vēl ir divas stundas. Tagad gan iepirkšos zālītes citādi mans krājums ir daudz par mazs Viņs nodomāja un klusi nozuda cilvēku pūlī lai pēc pus otras stundas tik pat klusi ierastos Priežu Dēmonā. Pasūtījis krogā sev kausu alus viņš nosēdās tumšākajā stūrī un gaidīja.